Komunālo parādu problēmām risinājumu meklēs visas iesaistītās puses – par to vienojušies Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, lielāko komercbanku, Latvijas Komercbanku asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Puses nolēmušas, ka nav iespējams vienkāršots iedzīvotāju komunālo parādu risinājums, bet gan katrs gadījums jāvērtē individuāli, skatoties uz šo problēmu kompleksi. Risinājuma meklēšanā esot jāiesaista gan komunālo pakalpojumu sniedzēji, gan kredītiestādes, gan sociālie dienesti un pašvaldības, kā arī jāmeklē juridiskas iespējas stiprināt parādnieka atbildību.
Tekla Žabova, Jelgavas Patērētāju interešu aizsardzības kluba vadītāja:Pirmkārt jāuzsver, ka nemaksāt par saņemto pakalpojumu, protams, ir slikti. Taču līdz galam neatbildēts ir jautājums, kā parādi rodas un cik tie ir pamatoti. Pašlaik sabiedrība būtībā ir bankrotējusi, bet pakalpojumu sniedzēji, kuri apgalvo – parādu summa sasniedz 41 miljonu latu –, līdz maksātspējai neviens nav nokļuvis. Tas par kaut ko liecina. Tādēļ būtu jāizvērtē, cik pamatoti ir tarifi. Par ūdeni visiem būtu jāsamaksā noteikti, jo tie nav lielākie rēķini. Ja ūdeni grib atslēgt visai mājai, kas noteiks, kad tas darāms, cik lielu parādu gadījumos. Tas tomēr būtu arī cilvēktiesību pārkāpums! Runājot par apkuri, izbrīna, ka neviens no siltumapgādes uzņēmumiem nebankrotē. Tas nozīmē, ka tarifi ir pārāk lieli. Tikko biju Igaunijā, kur apkuri nodrošina tas pats koncerns «Fortum». Tur siltuma rēķinos ir vismaz par trim pozīcijām mazāk un līdz ar to arī rēķini daudz mazāki! Jautājums arī – kāpēc iedzīvotāji slīgst parādos, bet apkures uzņēmumi visu laiku strādā ar peļņu un dzīvo zaļi?Daži politiķi tagad saka: «Gan jau kaut kā izkulsies!» Taču tā nevar spriest cilvēki, kam mēs maksājam algas un kam jāstrādā, lai situāciju atrisinātu. Pašvaldību deputāti sēž kapitālsabiedrību valdēs. Par ko viņi saņem samaksu? Viņiem būtu jādomā nevis par to, kā palielināt uzņēmēju peļņu, bet gan par to, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:Protams, nav pareizais. Sodīt pārējos, kas godprātīgi maksā, nav izeja. Tas var būt pat bīstami, jo apkures atslēgšanas gadījumā katrs meklēs savu sildīšanās veidu un var nosvilināt māju, bet ūdens un kanalizācijas pakalpojumu atslēgšana var draudēt ar dizentēriju un citām bīstamām slimībām. Tā būtu atgriešanās feodālismā. Esam nosūtījuši priekšlikumus valdībai un visām partijām, taču atbildes tikpat kā neviena nav sniegusi. Vienas receptes un mehānisma, kā šo problēmu atrisināt, nav. Vissāpīgākais ir hipotekārie kredīti. Saeima it kā jau otrajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas likumā, paredzot, ka bankām vairs nav priekšrocība parādu piedziņā un ka vismaz 10 procentu no piedzītās summas jānovirza komunālo pakalpojumu parādu segšanai. Tomēr skaidrs, ka šis lēmums bijusi tikai izrādīšanās un ka spēcīgā banku lobija dēļ izmaiņas trešajā lasījumā netiks pieņemtas. Jāmaina būtu likums par dzīvokļa īpašnieku, nosakot, ka saistības ir dzīvoklim, nevis konkrētai personai. Tad par parādiem būtu atbildīgs dzīvokļa īpašnieks. Tagad sanāk – banka dzīvokli par kredīta neatdošanu atņem, bet iekrātais parāds par komunālajiem pakalpojumiem paliek cilvēkam, kam dzīvoklis atņemts. Pašlaik ir arī neskaidrības par sociālajiem pabalstiem nākamajā gadā. Valsts domā atteikties piedalīties, sociālo atbildību uzliekot tikai uz pašvaldību pleciem. Doma, ka tad arī papildu divi procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa būtu jānovirza pašvaldībām, nav atbalstīta. Vēl ir ideja par tā saukto universālo pakalpojumu, kas noteiktu maznodrošināto grozu. Tādējādi visi tarifi augtu par 2,5 procentiem, savukārt maznodrošinātie varētu saņemt lētāku pakalpojumu. Var jau būt, ka jāmaina tarifu noteikšanas metodika un jāparedz maksimālie griesti krīzes periodā. Tas būtu iespējams, samazinot uzņēmumiem peļņas daļu tarifā. Vēlos uzsvērt, ka runas par ļaunprātīgiem nemaksātājiem ir nepamatotas. No visiem parādniekiem tādi ir tikai varbūt trešdaļa, bet divas trešdaļas tiešām vienkārši nespēj samaksāt rēķinus. Ap 20. septembri redzēsim, kā parādi būs samazinājušies vasarā. Pakalpojumu sniedzēji saka – pagājušajā gadā tie kritās par 22 procentiem, bet šogad vērojama tendence – kas nemaksāja, tie arī nemaksā. Skaidrīte Gabrāne, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja:Ja pakalpojumu atslēdz konkrētam dzīvoklim, tad tā ir pilnībā atbalstāma lieta, bet, ja visai mājai, – absolūti nepieņemama. Kādēļ jācieš tiem, kas, santīmu pie santīma likdami, uzcītīgi maksā? Internetā un pie mājas ieejas durvīm parādnieku uzvārdus publiskai norāšanai arī nedrīkst izlikt, jo tiekot pārkāptas cilvēktiesības. Tāpēc vairāk ar iedzīvotājiem būtu jāstrādā un jākomunicē mājas vecākajiem. Kādreiz, kad pati biju mājas vecākā, parādniekus savlaicīgi brīdināju: ja nemaksās par komunālajiem pakalpojumiem – būs tiesu darbi. Tagad savu mājas vecāko praktiski neredzu. Pēc pieredzes zinu, ka lielākie parādi ir dzīvokļiem, kuros saimnieks ielaidis īrnieku, bet pensionāri vienmēr bijuši vieni no aktīvākajiem maksātājiem.
