Ja galvaspilsētas ielās esat pamanījuši klīstam liela izmēra lasi, tad ziniet – Pasaules Dabas fonds un Latvijas Makšķernieku asociācija sadarbībā ar Aizsardzības, Iekšlietu un Vides ministrijām realizē kampaņu par savvaļas lašu aizsardzību «Lašiem būt».
Ja galvaspilsētas ielās esat pamanījuši klīstam liela izmēra lasi, tad ziniet – Pasaules Dabas fonds un Latvijas Makšķernieku asociācija sadarbībā ar Aizsardzības, Iekšlietu un Vides ministrijām realizē kampaņu par savvaļas lašu aizsardzību «Lašiem būt». Tā notiek lašu nārsta laikā no 1. oktobra līdz 31. novembrim.
Kampaņa sākta 2000. gada rudenī kā atbalsts valsts zivju resursu aizsardzības struktūrām, bet jau 2001. gadā pārtapusi par plašu valsts mēroga kampaņu ar dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju piedalīšanos.
Kampaņas laikā 2003. gada rudenī koalīcija organizē dažādas akcijas, un nebūt nav tā, ka tajās varētu iesaistīties tikai pie lašu upēm dzīvojošie.
Akcijas laikā regulāri notiek lašu nārsta vietu aizsardzības reidi sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām, organizētas operācijas ar NBS pie lašu upēm un sabiedriski pasākumi, kas popularizē savvaļas lašu aizsardzības nepieciešamību.
Katrs no mums var atbalstīt šo kampaņu, nepērkot lētus, nelegāli iegūtus lašus (akcijas nosaukums – «Nepērc bālo!»), zvanot vides inspektoriem, ja sastop maluzvejniekus un atrod viņu atstātos zvejas rīkus, kā arī popularizējot draugu lokā savvaļas lašu saglabāšanas idejas.
Laši dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas un Baltajā jūrā, kā arī Ledus okeāna rietumu daļā. No jūrām un okeāniem tie ieceļo upēs nārstot. Laša ķermenis ir slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļgani vai zilgani pelēka, sāni un vēders sudrabaini balti. Uz sāniem, galvenokārt virs sānu līnijas, nelieli melni x veida plankumi. Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst tumšs ar oranžiem un sarkaniem plankumiem, apakšžoklis kāšveidīgi saliecas uz augšu. Mazuļiem uz sāniem 7– 13 lieli tumši plankumi, uz žaunu vākiem parasti divi melni plankumi, gar sānu līniju vienā rindā sarkani punkti. Uz muguras spuras, anālās spuras un taukspuras tumši punkti. Uz jūru migrējošie mazuļi ir sudrabaini.
Lielos ezeros sastopama saldūdens forma – ezera lasis, kas nekad neieiet jūrā. Šādas lašu ezeru formas dzīvo Ladogas, Oņegas, Venera ezerā un Ziemeļamerikas lielākajos ezeros.
Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī dzimumnobrieduši laši uz nārsta vietām sāk ceļot agrā pavasarī. Nārsta migrācijas gaitas kopgarums dažkārt pārsniedz 300 kilometru. Laša nārsta gājiena kulminācija ir vasaras otrajā pusē un rudenī laikā no augusta līdz oktobrim. Laši nārsto Bārtas, Durbes, Rojas, Grīvas, Svētupes augštecē, Salacā, Rindā, Užavā, arī Gaujas augštecē un tās pietekās Līgatnē, Amatā un citur.
Laši nārsto upju seklajās vietās, kur smilšaini oļaina gultne un stipra straume. Nārsta vietā ar astes kustībām tie izrok divus trīs metrus garu bedri vai ligzdu, kur nārsta laikā ielaiž ikrus. Viena mātīte izlaiž līdz 26 tūkstošus ikru. Pēc tam, kad tēviņš ikrus apaugļojis, laša mātīte ligzdu aizrok. Mazuļi izšķiļas pēc 13 – 19 nedēļām – pavasarī.
