Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valde, iepazinusies un izanalizējusi laikrakstos publicētos priekšlikumus par «Latvenergo» restrukturizāciju un privatizāciju, uzskata par nepieciešamu izteikt savu viedokli.
Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valde, iepazinusies un izanalizējusi laikrakstos publicētos priekšlikumus par «Latvenergo» restrukturizāciju un privatizāciju, uzskata par nepieciešamu izteikt savu viedokli.
Restrukturizācijas autori deklarē, ka priekšlikumu mērķis ir panākt iespējami zemākas cenas un efektīvāk piesaistīt stratēģisko investoru, tādēļ vienoto «Latvenergo» uzņēmumu paredzēts sadalīt patstāvīgajos un meitas uzņēmumos.
Tas atkārtoti pausts Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda Ekonomiskās politikas memorandā, ko no Latvijas puses pagājušā gada nogalē valdības vārdā parakstīja ministru prezidents Andris Šķēle, finansu ministrs Edmunds Krastiņš un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Tā 22. punkts paredz, ka līdz 1999. gada beigām tiks apstiprināta «Latvenergo» privatizācijas metode un grafiks, bet 23. punktā solīts grozīt likumdošanu, lai varētu privatizēt hidroelektrostacijas.
Zemākas cenas var būt, tikai realizējot zemākas izmaksas, bet tādas var nodrošināt vienots uzņēmums. Tas var:
n sabalansēt hidroelektrostacijās un termoelektrocentrālēs dažādos gada laikos neregulāri gūstamos ienākumus un izdevumus;
n veikt iekšēju kreditēšanu, operatīvi rīkojoties ar finansu līdzekļiem un tādējādi ekonomējot apgrozības līdzekļus, kas pretējā gadījumā jāsedz ar banku kredītiem;
n saņemt kredītus ar ievērojami zemākiem kredīta procentiem;
n ienākumus no Daugavas hidroelektrostacijās saražotās lētās enerģijas izmatot visu elektroapgādes sistēmas objektu atjaunošanai, kur tas ir visnepieciešamākais;
n vienoti iepērkot elektroenerģiju un kurināmo un vadot elektroapgādi un siltuma ražošanu atkarībā no ūdens caurplūduma Daugavā, no siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa, kā arī no kurināmā cenas, panākt zemākas izmaksas;
n nodrošināt zemākas administratīvās izmaksas;
n nākotnē nodrošināt konkurētspēju Baltijas jūras valstu starptautiskajā elektroenerģijas tirgū.
Kā vienots uzņēmums «Latvenergo» tieši patlaban nodrošina zemākos tarifus. Uzņēmums tos nav paaugstinājis kopš 1998. gada 1. janvāra un neparedz to darīt arī 2000. gadā, kaut arī daļa enerģijas jāiepērk no kaimiņvalstīm. Arī Lietuvā un Igaunijā cenas palielinās, pasaulē dārgāks kļūst kurināmais un rodas inflācija. Elektroenerģijas realizācijas tarifa relatīvu paaugstinājumu izraisa nevis Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, kas ir 1,5 reizes zemāka par pirkto no kaimiņvalstīm, bet tieši imports.
Sāktie Rīgas TEC – 1 un
TEC – 2 attīstības projekti ievērojami palielinātu pašu ražotās enerģijas daļu un samazinātu cenu. TEC – 2 no ekonomiskā un vides aizsardzības viedokļa atbalsta «Baltijas riņķis», tāpēc sagaidāma Eiropas Savienības un tai pakļauto struktūru līdzdalība šajā projektā. Tā īstenošana nodrošinās siltumenerģijas tarifu stabilitāti vai pat to pazeminājumu.
«Latvenergo» jau divus gadus atzīts par labāko un spēcīgāko uzņēmumu Baltijā. Pēdējos gados tas ievērojami kāpinājis investīcijas energoiekārtu atjaunošanā un attīstībā. Investīciju programma 10 gados «Latvenergo» paredz ieguldīt 963 milj. latu, turklāt kredīti paredzēti tikai 40 % apjomā, pārveidojot to par modernu energokompāniju. Vienotam «Latvenergo» bankas uzticas un dod kredītus ar viszemākajiem procentiem. Tas viennozīmīgi liecina par to, ka «Latvenergo» stratēģiskais investors nav vajadzīgs. Uzņēmums spēj realizēt nosprausto programmu, atjaunoties un attīstīties bez stratēģiskā investora.
Manuprāt, izstrādājot priekšlikumus, nav pietiekami dziļi un plaši analizēta reālā situācija Latvijā un Eiropā, tendences tās virzībā. Šādu priekšlikumu īstenošana var novest pie gluži pretēja rezultāta, nekā formulēts mērķos, un radīt nopietnas problēmas Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju apgādē ar elektoenerģiju. Tāpēc Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības valde aicina valdību un Saeimu, pieņemot lēmumus «Latvenergo» restrukturizācijā un privatizācijā, rūpīgāk izvērtēt izteiktos argumentus.
Ansis Grundulis,
LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors Dr.hab.ing., Latvijas Elektroenerģētikas biedrības valdes loceklis
