Iveta Kažoka, politoloģe, labas pārvaldības standartu pētniece:Jūrmala ir spilgtākais piemērs tam, ka jo sevišķi lielās pilsētas arī ārpus Rīgas oligarhiem ir interesantas. To pierādījusi tā sauktā Jūrmalgeita ar Šķēles un Šlesera pārrunām par mēra vēlēšanām. Lielajās pilsētās, kur ir gardi kumosi, ko dalīt, tūlīt arī manāmi oligarhi vai ar tiem saistīti cilvēki. Piemēram, Jelgavā ilggadēji spēcīga ir ZZS loma un tai pietuvinātie cilvēki. Oligarhu uzmanība gan ir arī kompliments pašvaldībai, jo tā ir finansiāli pievilcīga Latvijas turīgākajiem cilvēkiem. Par intereses iemesliem var tikai minēt. Jūrmalā tas ir teritorijas plānojums, lieli īpašumi, uzņēmumu «sadale» savējiem, būvniecība aizsargjoslās un kāpu zonās. Pašvaldībās ieplūst lielas investīcijas, kas tiek daļēji pārliktas oligarhu vai tiem pietuvinātu cilvēku kabatās. Līdztekus mantiskajai interesei dažās pilsētās vērojama arī tieša oligarhu ietekme uz politiskajām norisēm. Piemēram, Ventspilī tas ir Lembergs, Valmierā – Šķēle. Ar oligarhiem saistītu partiju atrašanās pie varas un publisks atbalsts šīm partijām tiek atalgots ar investīcijām konkrētai pilsētai. Taču tādas shēmas korumpē politiku, jo nav vienlīdzīgu kritēriju, pēc kuriem piešķir finansējumu. Jau pašā saknē tiek saēsta iespēja valsti attīstīt līdzsvarotu. Un tas dod signālu citu pašvaldību vadītājiem tuvināties centralizētajai varai. Arnis Kleinbergs, vēstures skolotājs Ozolnieku vidusskolā:Oligarhu ietekme varbūt neizpaužas tieši, taču pašvaldībās tās shēmas ar zirnekļu tīkliem ir tieši tādas pašas kā valsts līmenī. Katrā pašvaldībā ir savs mazais oligarhs, jo vietējās varas līmenī notiek viens pret viens tas pats, kas lielajā politikā. Valsti un pašvaldības uztur nodokļu maksātāji, tātad reālais šo politiķu darbu pasūtītājs ir tauta. Taču politiskā vide, morāle un ētika ir degradējusies un varas cilvēku personiskās intereses bieži vien ir augstākas par sabiedrības interesēm. Jo ilgāk viens cilvēks un viņa komanda ir pašvaldības vadībā, jo vairāk zūd mērķis strādāt sabiedrības labā. Tad tas aiziet pat līdz mafijas līmenim, jo lielus pasūtījumus saņem savas firmas, kas tikai dibinātas uz citu cilvēku vārda. Tiek izsludināti konkursi, kurus rīko tie paši, kas tajos piedalās. Tās ir tipiskas shēmas. Ja runājam par valsts izzagšanu un nozagšanu, tad pašvaldības nav ārpus šiem procesiem. Kā var būt, ka viens mazas pašvaldības vadītājs ir piektais bagātākais cilvēks Baltijā? Nevis uzņēmējs, bet deputāts! Skaidrs, ka šī nauda nav iegūta godīgā ceļā. Anita Stankus, ķirurģe, kandidējusi 10. Saeimas vēlēšanās no saraksta «Ražots Latvijā»:Pašvaldībās varbūt ne tik daudz trīs lielie oligarhi ko ietekmē, bet gan katras pilsētas vai novada vietējie oligarhi. Tauta no pašvaldību dzīves ir izstumta, jo to veido oligarhi un tiem pietuvinātie. Gadu gaitā viss ir savijies vienā konglomerātā – vietējie politiķi, kurus sargā zemāko līmeņu tiesu vara un policija. Šo personu tīkls ir noslēgts, tajā vieta tikai «savējiem». Daži cilvēki pašvaldībās nosaka visu, kaut arī tas būtu pret likumu. Varai draudzīgas firmas dabū pasūtījumus, tā nodokļu maksātāju nauda apšaubāmā ceļā nonāk vēl šaubīgāku cilvēku kabatās. Cīņu ar vietējiem oligarhiem esmu izjutusi pati uz savas ādas. Nācās iziet caur visām tiesu instancēm, līdz tikai Augstākā tiesa atzina netaisnību un likumpārkāpumus Jelgavas pašvaldībā. Vēl domāju, vai kandidēt vēlēšanās, ja tās notiks. Ja jauno nebūs, iešu politikā. Ārsta drosme un pieradums pie skalpeļa man palīdz runāt par lietām, kurās pietrūkst taisnīguma. Ir pienācis laiks taisīt ko līdzīgu Tautas frontei. Jāmaina politiskā un vēlēšanu sistēma, jo to pārņēmuši griežami augoņi. Jāaizstāv un jāatjauno demokrātija un taisnīgums.
