Šodien pulksten 12 Latvijas Studentu apvienības valde un Latvijas augstskolu, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes, studējošie senatori pulcējas pie Saeimas, lai publiski paustu viedokli pret augstskolu Senātu funkciju samazināšanu. Par Senāta lomu augstskolās un rektora pilnvaru palielināšanu lems Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Senāta kompetencē plānots paturēt tiesības pieņemt studiju un pētniecības darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, noteikt prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai, augstskolas kvalitātes sistēmu un principus, kā arī sniegt atzinumu par iestāžu izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu un piešķirt augstskolas goda nosaukumus. Savukārt rektora vienpersoniskā pārziņa tiktu nodotas lemttiesības par augstākās izglītības institūcijas budžetu, studiju maksu apmēriem, finanšu plūsmu.
Imants Liepa, profesors, LLU Senāta priekšsēdis:Augstskolas stratēģisko attīstību nosaka Konvents, savukārt Senāts universitātes interesēs stratēģiju realizē, pieņemot lēmumus, kurus pēc tam pilda administrācija, studenti, rektors. LLU pastāvēšanas laikā starp visām šīm institūcijām izveidojusies laba sadarbība, un pašreizējā kārtība nav jāmaina. Manuprāt, šīs izmaiņas ierosinātas, pamatojoties tikai uz kādas augstskolas personu konfliktu un ambīcijām, taču dažu cilvēku konflikta dēļ nevar pieņemt lēmumu, kas būs saistošs visām augstskolām. Senātu veido 60 senatori, no kuriem 41 ir Konventa loceklis, 12 studējošo pašpārvaldes ievēlēti pilna laika studējošo pārstāvji un Konventa priekšsēdis, rektors, mācību un zinātņu prorektori, universitātes direktors, lietu pārvaldnieks un zinātniskais sekretārs. 12 studentiem ir liela iespēja ietekmēt lēmumus – ja vairāk nekā 75 procenti no viņiem balsos pret, iestāsies veto un lēmumprojekts būs jāpārstrādā īpaši izveidotajai komisijai. Plašas diskusijas Senātā nenotiek, jo jau pirms tam viss apspriests fakultātēs, Studentu pašpārvaldē, darba grupās, uzklausot visas iesaistītās puses. Daiga Ziediņa, LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja:Uz Rīgu brauks fakultāšu senatori studenti, jo nevēlamies, lai studenti zaudē savas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Jā, iespējams, pēdējā laikā bija radies priekšstats, ka studenti un Studentu pašpārvalde vairs nav aktīvi un neaizstāv studējošo tiesības, taču tagad, vadot pašpārvaldi, šo stereotipu mēģināšu lauzt ar darbiem. Senāts ir viena no vietām, kur studenti skaļi var paust savu viedokli. Jā, studenti reti izmanto veto tiesības, apturot kāda lēmuma pieņemšanu, bet tas nav tāpēc, ka mums nav viedokļa vai to neļauj izteikt. Vienkārši studentu idejas ne vienmēr ir labākais risinājums. Piemēram, katrs vēlas, lai viņam būtu valsts apmaksāta studiju vieta, taču saprotam, ka nevar uzlikt veto – nedrīkst samazināt! Uz Senātu no sava vidus virzām tos, kuri tiešām vēlas darboties. Ja lielāku varu iedos rektoram, mūsu viedoklī ieklausīsies mazāk. Arnis Razminovičs, LLU absolvents, bijis senators:Gan pirms gadiem, gan pašlaik lēmumu pieņemšanu augstskolā ietekmē tikai tas, cik aktīvi ir senatori. Taču pārāk liela aktivitāte bieži tiek nosodīta, līdz ar to ne visi gatavi iesaistīties. Lai samazinātu Senāta varu, jābūt nopietnam argumentam. Protams, arī visai valstij nepieciešama «stingrāka roka», taču augstskolām nav jābūt pirmajām, kur jāveic nopietnas izmaiņas. Ja grozījumi tiks pieņemti, nozīmīga būs rektora personība, jo, nododot varu vienai personai, riskējam kļūt par nepārdomātu un dīvainu lēmumu upuriem. Savā laikā mums Senātā bija izcils runas vīrs Ričards Batarags, kurš prata aizstāvēt studentu viedokli. Reti studenti māk runāt un pārstāvēt pārējos tikpat labi kā pasniedzēji, jo mācībspēki savu māku piekopj katru dienu, taču arī studentu viedoklī ieklausās.
