Pēcreferenduma atmosfērā kā viens no soļiem, ko valdība varētu spert sabiedrības saliedētības virzienā, tika minēta iespēja noteikt par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkus. Premjera pārstāvētā partija «Vienotība» priekšlikumu neatbalstīja, savukārt Zatlera Reformu partija ierosināja grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem. Pagaidām šī ideja tālāku virzību nav guvusi, un to turpināšot apspriest koalīcijā.
Juris Sīlis, Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs:Pirms šāda likuma pieņemšanas visu vajadzētu rūpīgi apsvērt un pārdomāt, jo jebkura papildu brīvdiena valstij dārgi izmaksātu. Šāds lēmums noteikti finansiāli ietekmētu gan uzņēmējus, gan pašus darbiniekus. Vislielāko haosu tas radītu tieši ražošanas uzņēmumos, kur viens darbinieks ir atkarīgs no otra, veidojot ķēdi, kuru izjauktu fakts, ka jebkurā mirklī kāds no darbiniekiem var paņemt neplānotu brīvu dienu. Ligita Brahmane, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultante:No darbinieku viedokļa skatoties, papildu brīvdiena, protams, būtu vēlama. Uzskatu, ka šajā brīdī Saeimas deputātiem jārisina citi, daudz aktuālāki jautājumi, kas skar ikkatru Latvijas iedzīvotāju, piemēram, tautsaimniecības attīstības veicināšana, nodokļu sistēmas sakārtošana u.c. Kā risinājumu redzu papildu brīvdienas iekļaušanu uzņēmuma koplīgumā. Šādā gadījumā sociālajā dialogā starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību vai darbinieku pilnvaroto pārstāvi varētu izvērtēt, tieši kuru no likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» noteikto atceres vai atzīmējamo dienu iekļaut kā papildu brīvdienu konkrētā uzņēmuma darbiniekiem. Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas pārstāve:Viena papildu brīvdiena praktiski neietekmē iekšzemes kopprodukta apjomu, jo, pirmkārt, nemainās kopējais pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, piedāvājums netiek ierobežots, jo ražošanas jaudu noslodze ir zema. Svētku brīvdienas var palielināt mazumtirdzniecības apgrozījumu un līdz ar to arī attiecīgi kāpināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus konkrētajās dienās. Brīvdienas pozitīvi ietekmēs arī tūrisma nozari, jo cilvēki izmantos iespēju atpūsties ārpus ierastās vides. Vienlaikus atsevišķiem uzņēmējiem svētku dienas var palielināt izmaksas, jo par darbu svinamajās dienās paredzēta dubultā samaksa. Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Viena papildu brīvdiena atstāj ļoti mazu ietekmi uz kopējiem ieņēmumiem – tie var samazināties par 0,08 procentiem. Savukārt katrai nākamajai brīvdienai ietekme jau ir būtiski lielāka. Pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti trīs dienas pēc kārtas un nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, kas būtiski izmaina šīs papildu brīvdienas raksturu. Pastāv liela varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi pirmajā gada nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi un šī viena papildu brīvdiena pārvērtīsies vismaz par trīs četrām brīvdienām. Tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi jau samazināsies ne par 0,08, bet par 0,7 procentiem.
