Pēc referenduma, kurā absolūts vairākums pilsoņu tomēr lēma nepiešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, sākusies diskusija, ka dažās pašvaldībās, īpaši tur, kur puse vai vairāk iedzīvotāju ir krievvalodīgie, oficiālā saziņa būtu jāatļauj arī krievu valodā. Par to iestājas atsevišķu Latgales pašvaldību vadītāji, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (abi «Saskaņas centrs»). Tiesa, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Latvijas Radio šonedēļ sacīja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nevienā pašvaldībā nekad nevienam citu tautību cilvēkam neatkarīgi no viņa nacionalitātes nav atteikta palīdzība, neņemot vērā to, vai viņš pārvalda vai nepārvalda latviešu valodu.
Nils Muižnieks, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs:Latvija 2005. gadā ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 10. panta 2. daļa paredz, ka «puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajās teritorijās, kur tradicionāli vai lielā skaitā dzīvo personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, pēc šādu personu lūgumu un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai». Īstenojot konvencijas normas, ir svarīgi noskaidrot, kāds ir pieprasījums minoritāšu valodas lietojumam vietējā līmenī. Ja tāds ir, ja tas atbilst patiesai nepieciešamībai un šādu pieprasījumu var apmierināt bez milzīgiem ieguldījumiem («savu iespēju robežās»), manuprāt, tas būtu jādara un attiecīgi jāparedz tāda iespēja arī likumdošanā. Antra Mogiļevceva, Kalnciema pagasta pārvaldes sekretāre lietvede:Kalnciemā jau sen cilvēki runā gan latviešu, gan krievu valodā, tādēļ arī saziņa pagasta pārvaldē notiek abās valodās. Visi darbinieki labi pārzina abas šīs valodas, tādēļ ar komunikāciju problēmas nerodas. Iesnieguma veidlapas gan ir tikai latviešu valodā, bet cilvēkiem, kuriem valodas barjeras dēļ rodas grūtības tās aizpildīt, palīdz darbinieki. Rakstiskas atbildes tiek sniegtas tikai latviski, bet mutiski – arī krievu valodā. Starpgadījumi un incidenti šajā sakarā nav bijuši, ikdienā viss ir kārtībā, tādēļ neredzu vajadzību kaut ko mainīt. Rita Vectirāne, Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja:Kā parādīja referenduma rezultāti, Jelgavā noteikti nevajadzētu ieviest iespēju sazināties kādas minoritātes valodā. Kopš 2005. gada strādājot sabiedrības integrācijas laukā un samērā daudz komunicējot ar cittautiešiem, man nekad nav bijusi neviena sūdzība par to, ka pašvaldības vai valsts iestādēs kāds cilvēks nav bijis uzklausīts tāpēc, ka nezina latviešu valodu. Prioritāra ir cilvēka vajadzība, nevis valoda. Ja pie manis atnāk apmeklētājs, kurš runā krievu valodā, un es redzu, ka viņš latviski neprot, es runāju ar viņu krieviski. Taču pašvaldības dokumenti krievu valodā netiek rakstīti. Es atturos vērtēt, kā rīkoties Latgalē, kur vairākās pašvaldībās vairākums nobalsoja par otras valsts valodas statusu krievu valodai. Taču, ja gribam stiprināt latviešu valodu, vajadzētu sniegt atbalstu tālākai sabiedrības integrācijai, nevis krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanai.
