Lai gan likumu grozījumi iestrēguši dažādu ministriju gaiteņos, pavasarī Saeima sāks skatīt izmaiņas vairākos ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu saistītos likumos, galvenokārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un Dzīvokļa īpašuma likumā. Piemēram, tiks noteikts, ka namu pārvaldniekam ir pienākums piedzīt parādus no nemaksātājiem. Izmaiņas paredz arī samazināt tiesu nodevas, tādējādi mudinot pārvaldniekus, piedzenot parādus, prasīt tiesai Zemesgrāmatā īpašumam noteikt ķīlas atzīmi parāda summas apmērā. Turklāt vēl domāts izveidot parādnieku reģistru, kurā apkopotu ziņas par nemaksātājiem, lai liegtu saņemt citus finanšu pakalpojumus. Labākajā gadījumā gan normatīvu izmaiņas Saeima varētu pieņemt vasaras sākumā.
Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs:Būtiskākais jaunums ir tas, ka no šā gada pārvaldnieka pienākums ir veikt tikai to, kas paredzēts līgumā starp apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašniekiem. Taču iedzīvotāju nezināšanas vai citu iemeslu dēļ bieži vien līgumos netiek paredzēts, ka pārvaldniekam ir jāpiedzen parādi un jākontrolē saistību izpilde. Likums detalizēti reglamentēs, kas jādara pārvaldniekiem, jo pašlaik tie bieži vien nestrādā ar parādniekiem, aizbildinoties, ka tas nav viņu pienākums. Līdz ar to pārvaldniekam līgumā būs jāparedz noteikta summa, ko tas var tērēt juridiskajiem pakalpojumiem. Ja līgumi vēl nav pārslēgti, pārvaldnieka pienākums ir noteikt tādu apsaimniekošanas maksu, lai tā segtu parādu piedziņas izdevumus. Tā kā jāmaksā 50 latu tiesas nodeva un pārvaldnieki nav pārliecināti, ka tiesnesis piekritīs, pašlaik daudzi apsaimniekotāji, baidoties iemaksāto naudu pazaudēt, izvairās tiesai prasīt izdarīt Zemesgrāmatā ķīlas tiesību atzīmi parāda apmērā. Tas gan iespējams tikai gadījumos, ja dzīvoklis jau nav ieķīlāts, ņemot hipotekāro kredītu, jo normatīvi paredz hipotēkai pirmās ķīlas tiesības. Tieslietu ministrija varētu izrunāt ar tiesnešiem, lai netiktu likti šķēršļi ķīlas atzīmes izdarīšanai, ja to lūdz pārvaldnieks. Paredzēts arī samazināt nodevas apmēru. Aino Salmiņš, Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:Ar parādiem izveidojusies ārkārtas situācija – pašvaldību vadītāji stāsta, ka jauni parādi gan strauji neaug, taču problēma, ka vecie arī nemazinās. No visiem parādniekiem ar hipotēkām apgrūtināti ir tikai 2,6 procenti dzīvokļu, taču šo apķīlāto īpašumu komunālie parādi veido trešdaļu no visas parāda summas. Pašlaik normatīvais regulējums ir dīvains – dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības, bet pārvaldniekiem nav. Likuma grozījumi paredzēs, ka tad, ja īpašnieks trīs mēnešus neveic maksājumus, pārvaldniekam ir tiesības un pienākums brīdināt un sākt piedziņas procesu. Tomēr tas situāciju uzlabos tikai nedaudz, jo ministrijas nav ņēmušas vērā vairākus mūsu ierosinājumus. Lielākā problēma ir tā, ka parādi aizvien tiek uzskatīti par mājas saistībām. Ja cilvēkam ir parāds un kāds sāk īpašnieku trenkāt, viņš mēģina no dzīvokļa atbrīvoties. Taču jaunais un labticīgais īpašnieks bieži vien nemaz nezina par saistībām. Mūsu gatavotie priekšlikumi paredz, ka parāds saistāms ar īpašumu, nevis īpašnieku, tomēr tas nav akceptēts. Dzīvokļa īpašniekam, atsavinot viņam īpašumu, būtu jādeklarē, ka ir vai nav saistības. Tad jaunais pircējs zinātu par parādu un viņam būtu pienākums to segt. Nav akceptēts arī mūsu ierosinājums, ka pārvaldniekiem būtu jādod tiesības uz ķīlu vismaz desmit procentu apmērā no īpašuma vērtības. Lai nav tā, ka bankai ir pirmās tiesības. Guntis Kupčs, SIA «Latio namsaimnieks» pārvaldnieks Jelgavā:Mūsu apsaimniekotajā mājā Māras ielā 1 parādi ir, taču 90 procentu no dzīvokļu īpašniekiem rēķinus nomaksā regulāri. Tas ir labs un stabils rādītājs. Tā kā Jelgavā apsaimniekojam tikai vienu māju, par paveikto regulāri atskaitāmies kopsapulcēs. Par divu dzīvokļu parādiem tūlīt būs tiesas. Tā kā parādnieku nav daudz, mūsu gadījumā likums daudz situāciju neuzlabos, taču palīdzēs rīkoties gan. Ar parādniekiem slēdzam bezprocentu vienošanās, ka dzēsīs parādu. Ja iekrātā summa vismaz nestāv uz vietas, bet sāk augt, brīdinām un lietu nododam juristiem. Ar parādniekiem sākam runāt, kad nav samaksāts vairāk par simts latiem. Ja parāds ir virs 300 latiem, brīdinām par tiesu darbiem. Edgars Kozlovs, Pērnavas ielas 14. nama vecākais:Likuma izmaiņas ir vajadzīgas, jo parādnieki ir, bet es viņiem nevaru pavēlēt, lai maksā. Tad būs normatīvs, kas regulēs piedziņu. Nezinu, vai uz tiesu jāiet pēc trim, četriem vai sešiem mēnešiem, taču brīdinājumu gan vajag. Pašlaik daudzi no algas vispirms samaksā kredītu, tad atlicina ēšanai, bet komunālo pakalpojumu rēķinus atstāj pēdējos sarakstā. Tam tā nevajadzētu būt. Mūsu 56 dzīvokļu mājā lielākie parādnieki ir divi dzīvokļi, kuru saistības virs tūkstoš latiem.
