Frančeska Melbārde, skolniece
◆ Jā, bieži. Parasti par cilvēku izskatu.
Jevgēnija Kovaičuka, strādā tūrisma aģentūrā
◆ Jā, ja ir par ko. Visbiežāk par izskatu. Arī darbā kolēģiem, ja kaut kas viņos ir mainījies.
Vasīlijs Ivanovs, autovadītājs «Kulk»
◆ Es visu mūžu saku komplimentus, dzīvoju ar smaidu. Man pašreiz ir ļoti grūti, dzīve zem nulles, bet komplimentus saku visiem, lai viņi būtu priecīgi un laimīgi.
Juris Grīnofs, strādā bērnudārzā
◆ Nē, nav bijis vajadzības. Nav tādu cilvēku, kuriem izteikt kādu pateicību vai ko citu. Ģimenē jau arī nekādus sevišķus labumus neizsaku. Tā dzīve iet, kā iet.
Santa Zābaka, skolniece
◆ Nē, nav tādu situāciju. Ja, pieņemsim, ir kaut kas labs vai pozitīvs, kas iespaido, tad jā.