Ar unikālu materiālu – Jāņa Raiņa antropoloģisko mērījumu analīzi – priekšlasījumā «Vai mēs pazīstam Raini?» Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā zinātnieki interesentus iepazīstināja pirmoreiz.
Ar unikālu materiālu – Jāņa Raiņa antropoloģisko mērījumu analīzi – priekšlasījumā
«Vai mēs pazīstam Raini?» Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā zinātnieki
interesentus iepazīstināja pirmoreiz.
Neskaitāmi literatūras zinātnieku un filosofu pētījumi ir atzinuši latviešu dižgara darbu ģenialitāti, taču Rainis – šādu darbu radītājs – kā izpētes objekts ir vērtēts mazāk. 1995. gadā atrastie mērījumu dati sniedza iespēju veikt pētījumus vēl nebijušā aspektā.
Pēc Raiņa nāves profesors Vilhelms Purvītis ierosināja veikt Raiņa mērījumus un noņemt viņa pēcnāves masku. To veidoja profesors Gustavs Šķilters, bet antropoloģiskie mērījumi tikai pēc daudziem gadiem tika atrasti latviešu antropoloģijas pamatlicēja profesora Jēkaba Prīmaņa dokumentos.
Profesors Jānis Vētra, sniegdams ieskatu antropoloģijas būtībā, atzīmēja, ka cilvēka parametrus nosaka divi faktori – gēni un vide. Arī latviešu dižgara viņa dzimtajā novadā neparasti garais augums (1, 85 metri) liek ielūkoties tālākā pagātnē, kad meklējama somugru (votu), sēļu, zemgaļu un lietuviešu antropoloģisko pazīmju saplūsme.
Vēstures doktore Rita Grāvere atzīmēja, ka arī Rainis pats ir interesējies par savu antropoloģisko tipu. To zinātniece raksturoja saistībā ar dzejnieka psiholoģisko tipu, par ko dažādos gados ir rakstījuši daudzi pētnieki. Liecību par raksturu un veselības stāvokli sniedz arī Raiņa atmiņas un dienasgrāmatas.
Akadēmiķis Indulis Ronis analizēja dokumentus un preses materiālus, kuros atrodami pretrunīgi dati par Raiņa nāves cēloni.
Diskusijā piedalījās arī nesen iznākušā apjomīgā pētījuma «Rainis un viņa brāļi» autors rakstnieks Roalds Dobrovenskis.
