29. novembrī Rumbulā ar valsts augstāko amatpersonu, Eiropas valstu pārstāvju piedalīšanos atklāja piemiņas memoriālu nacisma upuru piemiņai.
29. novembrī Rumbulā ar valsts augstāko amatpersonu, Eiropas valstu pārstāvju piedalīšanos atklāja piemiņas memoriālu nacisma upuru piemiņai. Vācu okupācijas laikā Rumbulas mežā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī vācu fašisma organizētā genocīdā pret ebreju tautu nošāva vairāk nekā 25 000 ebreju. Vēlāk 1944. gadā vasarā nogalināja arī simtiem ebreju vīriešu no Rīgas koncentrācijas nometnes.
1937. gada genocīdā Padomju Savienībā (PS) represijas vispirms tika vērstas pret nacionālajām minoritātēm. No aptuveni 200 000 PS dzīvojošiem latviešiem nošāva ap 70 000. Iznīcināja inteliģenci, kultūras darbiniekus. Likvidēja visas latviešu skolas, apcietinot pat visu skolas personālu. To pašu darīja ar teātriem, izdevniecībām. Cik plašas bija represijas, to apliecina mana tēvabrāļa Arvīda Hartmaņa un manas mātesmāsas Cecīlijas Gustavas noslepkavošana. Kā informēja mātes vecākā māsa Zelma Panova – Gustava, kas tajās dienās saglabāja savu un māsas meitiņas Ungas dzīvību, viņas nav runājušas latviski, lai neviens nezinātu viņu tautību. Pēc A.Toptigina grāmatas «Nezināmais Berija» datiem, 1937./38. gada represijās arestēti 1 372 392 un nošauti 681 692 nevainīgi cilvēki. Kas viņus atcerēsies un kur uzliks piemiņas zīmi, kas un kad sodīs slepkavas?
Formāli Saeima pirmo decembra svētdienu noteica atzīmēt kā pret latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem vērstu represiju dienu PS. Bet klusē mūsu masu mēdiji, neatgādinot par toreizējām cilvēku ciešanām un genocīdu, laikrakstos baznīca aicināja uz Pirmās Adventes dievkalpojumiem. Klusi un bez manāmas ievērības pagāja daudzo tūkstošu moku, ciešanu un nāves diena. Ne mazums cilvēku bija neziņā par izliktajiem valsts karogiem sēru noformējumā. Jelgavas Municipālā policija par to neizkāršanu sastādījusi desmit pārkāpumu aktu, izteikti 12 brīdinājumi, bet 20 māju īpašnieki sodīti ar piecu latu lielu naudas summu nepietiekamas informācijas dēļ.
