Jau tas, ka par siltumu jāmaksā pēc dzīvokļa kvadratūras un ne pēc siltuma avota lieluma, ir absurds.
Jau tas, ka par siltumu jāmaksā pēc dzīvokļa kvadratūras un ne pēc siltuma avota lieluma, ir absurds. Vēl lielāks tas ir kopš šā gada 13. maija «Zemgales Ziņās» ievietotā Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma Realizācijas un informācijas daļas raksta «Kas ir divpakāpju tarifs?». Pēc tā iznāk, ka arī par siltumu, ko iedzīvotāji saņem apkures sezonā, ir jāmaksā abonenta maksa. Turklāt tā aprēķināta par visu gadu Ls 0,197 par 1m2. Ir loģiski, ka abonenta maksa jāmaksā, bet kā izskaidrot, ka tā tiek aprēķināta pēc dzīvokļa lieluma? No raksta jāsaprot, ka šī maksa nepieciešama:1) apkures sistēmas uzturēšanai; 2) iekārtas ekspluatācijai un apkalpošanai; 3) kapitālizmaksām un 4) personāla uzturēšanai. Kāds tam visam ir sakars ar iedzīvotāju dzīvokļu kvadratūru, it īpaši vasarā? Ir taču saprotams, ka, maksājot par apkuri sezonā (0,55
Ls/m2), daļa līdzekļu tam jau ir ierēķināti, bet, ja to ir par maz, tad jāaprēķina reālās izmaksas un ne no dzīvokļa kvadratūras. Jau tā lielākās iedzīvotāju daļas ienākumi ir zem iztikas minimuma. Ņemot vērā, ka vasaras mēnešos katra ģimene nedaudz var ietaupīt uz apkures rēķina, tagad, kad Dome akceptējusi Siltumtīklu uzņēmuma ieviesto jauno norēķināšanās kārtību kopš šā gada
1. maija, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, pensionāriem un visiem maznodrošinātajiem iespēja kaut nedaudz ietaupīt iet secen. Ja jau jāmaksā, norēķināsimies, bet nebūsim cērpamas aitas un nemaksāsim pēc kvadratūras! Maksa būtu jāaprēķina no tā, cik mūsu dzīvoklī ir apkurei domātās sistēmas ierīču. Vērā ņemami apstākļi maksāšanai ir arī iedzīvotāju reālās algas un pensijas.
