Vakar Saeima ar 63 balsīm par apstiprināja Valda Dombrovska («Vienotība») vadīto valdību, kurā vairāki ministri ir politikā maz pieredzējuši un līdz šim plašākā sabiedrībā nezināmi cilvēki.
Vineta Trankale, uzņēmēja, Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas vadītāja:Ekonomikas ministrs Atis Kampars labi izprot pašreizējo situāciju valstī, kā arī apzinās uzņēmēju problēmas un vēlmes. Viņš regulāri ticies gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan ar Latvijas Investīciju aģentūras pārstāvjiem. Kampars iepazinies arī ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras ik gadu izstrādātajiem uzņēmēju plāniem, kas top sadarbībā ar visu Latvijas reģionu uzņēmējiem. Valstī tiek veicināts eksports, radīti atvieglojumi uzņēmējiem – eksportētājiem. Pašlaik aktuāls ir mikrouzņēmuma projekts. Iesāktais virziens ir jāturpina, tāpēc labāk, ka Kampars paliek ministra krēslā. Uldis Čāčus, slimnīcas «Ģintermuiža» vadītājs:Veselības aizsardzības nozare ir ļoti plaša. No jaunā ministra es ceru sagaidīt izpratni par dažādo virzienu nozīmību. Beidzamajā laikā mēs, slimnīcu vadītāji, esam kļuvuši diezgan sadrumstaloti. Agrāk ministri mūs biežāk sauca kopā. Tikāmies ar ministrijas speciālistiem, spriedām. Tagad tas notiek mazāk. Tādēļ Liepājas slimnīcas vadītāju Juri Bārzdiņu personīgi pazīstu ļoti maz. Kad tika izvirzīta viņa kandidatūra un presē parādījās ziņas par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Liepājas slimnīcā, pilnā mērā iepazinos šiem materiāliem Valsts kontroles mājas lapā. Nekā krimināla tur nav. Juris Lavenieks, Vilces pagasta zemnieku saimniecības «Valneri» saimnieks, Pilsoniskās savienības biedrs:Darbojos Latvijas Zemnieku saeimā, un, cik esmu runājis ar cilvēkiem, kuri izvirza kādas politiskas prasības, visus ministrs Jānis Dūklavs uzklausījis, sapratis un operatīvi aizstāvējis ražotāju intereses. Ar viņu reiz esmu runājies kafejnīcā Jelgavas pilī, kur ministrs piesēdās pie mūsu galdiņa. Ar Jāni Dūklavu komunicēt varēja ļoti brīvi. Nebija tā kā ar dažiem priekšniekiem, kas ar tautu runā tikai kabinetā pieņemšanas laikos. Iepriekšējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze maz aizstāvēja ražotājus, tāpēc viņa demisija bija pamatota. Tagad zemniekiem nav tas sliktākais laiks. Māris Liscovs, Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Jelgavas nodaļas vadītājs:Par Ilonu Jurševsku grūti izteikties, jo līdz šim publiskās debatēs, medijos neesmu viņu manījis. Domāju, ka ministra amatā nepieciešams speciālists ar pieredzi, kas ir atvērts un taisnīgs gan pret nozarē strādājošajiem, gan pret vēlētāju. Jaunajai ministrei, kas līdz šim strādājusi Labklājības ministrijā par preses sekretāri, varētu būt pieredze darbā valsts pārvaldē, taču, manuprāt, viņai nav sociālajā jomā nepieciešamās izglītības. Turklāt viņa tika izbalsota vēlēšanās, kur bija viena no svītrotākajām kandidātēm «zaļo zemnieku» listē. Labklājībā situācija nav no cerīgākajām, tiek pieņemti lēmumi par dažādiem atbalsta samazinājumiem. Nupat stājušies spēkā maternitātes, paternitātes, slimības pabalstu griesti. Cerēt uz budžeta palielinājumu pašlaik nav reāli. No ministres gaidu stipru mugurkaulu, pārliecinošu argumentāciju lēmumu pieņemšanā, veiksmīgu nozares optimizāciju, kas paredzētu iekšējā aparāta izdevumu samazināšanu par trīsdesmit procentiem. Ināra Radčenko, Jelgavas pilsētas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja:Ļoti gribas, lai jaunais izglītības ministrs būtu cilvēks ar stingru raksturu, kurš varētu aizstāvēt izglītību, kad veidos un pieņems 2011. gada valsts budžetu. Lai pedagogi būtu pārliecināti, ka ministrs nepieļaus vēl vairāk samazināt finansējumu izglītībai. Pašlaik skolotājiem ļoti vajadzīga stabilitātes izjūta. Valstī pedagogiem noteikta darba alga 250 latu par likmi, tas nozīmē, ka skolotājs ar augstāko izglītību saņem aptuveni 190 latu. Vēl viens sāpīgs jautājums – pedagoga darbs zaudē savu prestižu. Tas ir ļoti atklāts, diemžēl psiholoģiski neaizsargāts, stresains. Grūti nosaukt vēl kādu profesiju, kura būtu pakļauta tik birokrātiskai kontrolei, sabiedriskai iztirzāšanai. Cēlonis meklējams valsts izglītības politikā, kas jāmaina! Izglītības ministram būtu labi izpētīt reālo situāciju, apmeklējot mācību iestādes, tiekoties ar darbiniekiem. Tikai tad, ja ir vēlme, var saprast problēmas sistēmas iekšienē un meklēt risināšanas iespējas. Jā, protams, izglītības sistēmai nepieciešamas reformas un modernizācija, bet gribas, lai viss notiek prognozējami, plānveidīgi – ar izstrādātu izglītības politiku 10 – 15 gadiem.
