Piektdien Jelgavā jaunuzbūvētajā rūpnīcā «AMO Plant», kuras akcionāri ir Maskavas pilsētas Dome, kravas automobiļu rūpnīca ZIL, Jelgavas pilsētas Dome un lauksaimniecības tehnikas ražotājs «Ferrus», Ministru prezidentam klātesot, tika prezentēta ražošanas līnija un pirmais izgatavotais autobuss «Ambassador», un tā atzīmēta autobūves atdzimšana Latvijā, taču šādas ražotnes ir grūti nosaukt par autorūpnīcām.Pirms simt gadiem rūpnīcā «Russo Balt» Rīgā sāka ražot automobiļus; to pārtrauca Pirmais pasaules karš. Pirmās Latvijas Republikas laikā ar automobiļu ražošanu sāka nodarboties rūpnīca «Vairogs», kura pēc «Ford» licences ražoja «Ford Vairogs» vieglos un kravas automobiļus. Padomju okupācijas periodā Rīgā rūpnīcā RAF uz kravas automobiļu GAZ platformas sāka ražot autobusus. Septiņdesmito gadu nogalē ražošanu pārcēla uz Jelgavu. Atgūstot Latvijas valsts neatkarību, nemākulīgas saimniekošanas dēļ ražotne diemžēl izputēja, atstājot bez darba tūkstošiem jelgavnieku.Rūpnīcas «AMO Plant» ārējo sakaru un mārketinga direktors informēja, ka sākotnēji Jelgavā bija plānots ražot kravas automobiļus ZIL, bet kvalitātes un spēkrata dizaina dēļ šī iecere atlikta uz vēlāku laiku. Ražošanas ideja transformējās, un sākta sadarbība ar Holandes autobusu ražotāju «VDL», pēc kura licences arī šos autobusus montē Jelgavā. Pirmos piecus «Ambassador» autobusus saņems Jelgava, kurai pieder 2,7 procenti «AMO Plant» akciju, ieguldot uzņēmuma kapitālā 12 hektāru pilsētai piederošās zemes.Nevarētu teikt, ka «AMO Plant» darbība ritētu pārāk raiti. 2004. gada aprīlī vietā, kur tagad atrodas rūpnīca, Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un rūpnīcas ģenerālmenedžeris Aleksejs Maslovs pamatakmenī ielika vēstījumu nākamajām paaudzēm, ka šajā vietā būs autorūpnīca. Cerība uzvarēt valsts iepirkuma konkursā un apgādāt Latvijas lauku skolas ar Jelgavā ražotiem autobusiem izgaisa kopā ar Pašvaldības lietu ministrijas izstrādātajām konkursa tehnisko specifikāciju prasībām, kuras konkrētais autobusa modelis nespēj piedāvāt, bet ražotājs šīs iebildes uzskata par nebūtiskām. Šāda tipa Holandē tapis skolēnu pārvadāšanas autobuss strādā Francijā un Beļģijā.Maskavas pilsētas mērs Jurijs Lužkovs, 25. augustā būdams Jelgavā, izrādīja interesi gan par skolēnu, gan uz MAN bāzes ražoto pasažieru autobusu pasūtīšanu Krievijas galvaspilsētas vajadzībām.Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savā uzrunā izteica nožēlu par zaudētajām iespējām, ka iepriekšējās valdības reģionālo un pašvaldības lietu ministram un pašreizējam Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadītājam par varītēm vajadzēja uzrakstīt tādu specifikāciju, kas vietējam ražotājam liedza pieteikties konkursā par skolēnu pārvadāšanai paredzēto auto piegādi. Mēs tagad redzēsim pa Latvijas ceļiem braucošus mersedesus, kas ir kā simbols garām palaistām iespējam, uzsvēra Valdis Dombrovskis, norādot, ka nākamajos konkursos jāizstrādā tādi noteikumi, kas nediskvalificē vietējo ražotāju.Pirmais iespaids, apskatot jaunuzcelto rūpnīcu: viss jauns, akurāts, bet darbība ražošanā tiek imitēta. Kamēr prominentās personas vēl nebija ieradušās, strādnieki defilēja pa cehu, runāja pa mobilo telefonu un nekas neliecināja, ka tur ražo autobusus. Visi kaut ko gaidīja. Teātris sākās pēc VIP personu ierašanās. Strādnieki imitēja darbu, it kā skrūvēja jau uzskrūvētus uzgriežņus, līmēja detaļas bez līmes, bet pēc VIP personu aizbraukšanas cehs pārstāja strādāt. Rūpnīcai ir pašai sava energoapgādes sistēma, jo, uzbūvējot koģenerācijas staciju, ar gāzi ražo gan elektrību (960 kW), gan siltumu (4,7 Mw). Atliek tikai minēt, par kādu tarifa likmi uzņēmums iepērk gāzi, jo pāri paliekošo elektroenerģiju pārdod tālāk.Ministru prezidents, Nīderlandes vēstnieks un žurnālisti tika iepazīstināti arī ar «AMO Plant» teritorijā izvietoto traktoru «Belorus» ražotni «Ferrus», kam pieder 0,3 procenti «AMO Plant» akciju. Ražotnes direktors Boriss Jekiļeckis stāstīja, ka traktori tiek eksportēti uz Tuvo Austrumu un Āfrikas tirgiem.Arī par «Ferrus» cehu nevarēja teikt, ka tur tiek ražoti traktori. Četri angārā izstādītie gan atgādināja mehānisko darbnīcu, kurā reāla ražošana nenotiek. AutoNews.lv korespondentam radās iespaids, ka Latvija tiek izmantota kā filtrs, lai politisku un ekonomisku iemeslu dēļ Baltkrievijā ražotie traktori iekļūtu citu valstu tirgos, nesot nevis Baltkrievijas vārdu, bet izcelsmes sertifikātu «Made in EU». Tāpēc šādas ražotnes ir grūti nosaukt par autorūpnīcām.Arī Krievijā ir it kā ārzemju autoražotāji, kuri labākajā gadījumā pieskrūvē lukturus un bamperus. Šādas rūpnīcas tiek dēvētas par skrūvgriežu ražotnēm, un valdība cīnās, lai Krievijā būtu reāli pilna cikla ražošana.Cerams, ka Mītavā ražotie autobusi nav mīts un pēc svarīgo personu vizītēm šajā rūpnīcā nodarbinātie 22 strādnieki sāks ražot iecerētos apjomus – pa vienam autobusam dienā.
