Daudzu iedzīvotāju uztverē vienveidīgi bezcerīgajā Latvijas ekonomikas perspektīvā kā gaismas stars tuneļa galā parādījusies laba cerība.
Daudzu iedzīvotāju uztverē vienveidīgi bezcerīgajā Latvijas ekonomikas perspektīvā kā gaismas stars tuneļa galā parādījusies laba cerība. Viena no lielākajām Zviedrijas bankām – SEB – ir publicējusi savu vadošo ekonomistu pētījumu par ekonomiski politisko attīstību Baltijas valstīs. Tā tapšanā piedalījušies arī Latvijas Unibankas, «Eesti Uhispank» un «Vilniaus bankas» analītiķi. Apskatā ir uzsvērta visu Baltijas valstu straujā attīstība, reģionam arī turpmāk saglabājot visstraujāko ekonomikas pieaugumu Eiropā, tas 2004. – 2005. gadā sasniegšot no 5,5 līdz 7 procentiem gadā. Tiek prognozēts, ka Baltijas valstis būšot pirmās, kas pašreizējo ES kandidātvalstu vidū (ieskaitot arī Slovēniju) ieviesīšot eiro, taču tas varētu notikt ne ātrāk par 2008. gadu: ES varētu nepieļaut pārāk ātru eiro ekspansiju jaunajās valstīs, un diezin vai tikšot pieļauti kādas vienas valsts centieni to izdarīt ātrāk.
Pētījuma sadaļā par Latviju uzsvērts nu jau ilgāku laiku vērojamais straujais un sabalansētais ekonomikas attīstības temps. Iepriekšējos gados kopprodukta kāpumu galvenokārt veicināja augstais iekšzemes patēriņš, bet tagad ir vērojams arī ārējā pieprasījuma pieaugums pēc Latvijas precēm. Tiek prognozēts, ka Latvijas kopprodukts šogad varētu palielināties par 6,9 procentiem, bet nākamajos gados mazliet samazināties (līdz 6,7 procentiem 2004. gadā un 6,5 procentiem – 2005. gadā). Pētījuma autori gan piebilst, ka daudz būšot atkarīgs no Latvijas spējas apgūt ES strukturālos fondus.
Apskatā minēta arī Latvijas eksporta potenciāla palielināšanās. Tuvākajos gados tā ikgadējais kāpums var pārsniegt pat 15 procentu. To būtiski veicina augošā produktivitāte, kā arī eiro kursa kāpums. Tomēr joprojām ekspertu bažas izraisa augstais importa apjoms. Tas gan ir izprotams, jo valstī, kas strauji attīstās, ir vajadzīgs iepirkt jaunākās tehnoloģijas un iekārtas. Šā iemesla dēļ tiek prognozēta maksājumu bilances tekošā konta deficīta pasliktināšanās no 8 procentiem no iekšzemes kopprodukta pērn līdz 9,5 procentiem šogad un 10 – nākamgad.
Zināmā mērā šo nesabalansētību varētu ierobežot stingrāka fiskālā politika. Lai gan patlaban valsts budžetā ir vērojams pārpalikums, ir paredzams, ka pēdējā ceturksnī valsts tēriņi paaugstināsies. Un tomēr deficīts varētu būt mazāks, nekā to plāno valdība. Nākamgad deficīta līmenis paredzams divu procentu robežās.
SEB ekonomisti bija ievērojuši vasarā Latvijas Bankas izteikto brīdinājumu par iespējamajiem ekonomikas pārkaršanas draudiem, ko izraisa strauji augošais patēriņš un kreditēšanas apjomi. Taču tiek arī atzīmēts, ka kreditēšanas apjomi pret kopproduktu, it sevišķi privātpersonām, joprojām ir zemā līmenī un tie var saglabāt visai augstus tempus ilgstošākā laika posmā. Kreditēšanas bums turpināšoties, jo būtiski palielinās darba algas (vai arī šai vietā ticēt ekspertiem?), bet aizdevumu likmes esot visai zemas. Tomēr tiek pieļauta iespēja, ka nākamgad Latvijas Banka varētu nedaudz pacelt likmes, lai atvēsinātu augsto patēriņa bumu un līdz ar to ekonomiku pasargātu no iespējamām pārkaršanas sekām.
Diemžēl cerīgajā medus muciņā ir arī karotīte darvas, ekonomisti norāda, ka Latvijā ir audzis inflācijas temps. Turpmākajos gados tas turpināšot palielināties: to izraisīšot gan tuvināšanās ES cenām, gan administratīvi regulējamo cenu palielināšanās, gan augošās importa cenas stiprā eiro kursa dēļ. Tomēr īpaši strauju inflācijas lēcienu SEB ekonomisti neparedz: nākamgad tā sasniegšot 3,7, bet 2005. gadā – 3,5 procentus. Turklāt Latvijai būs rūpīgi jāseko, lai iekļautos Māstrihtas kritērijos, kas šajā gadījumā nozīmētu to, ka gada vidējā inflācija jānotur ap 2,5 līdz trīs procentu robežās.
Cita slikta ziņa: pētījuma autori uzsver augsto bezdarba līmeni, kā arī būtiskas strukturālas un reģionālas problēmas šajā jomā. Tomēr turpmāk tiek prognozēta tā samazināšanās no 11 procentiem šogad līdz 10 procentiem 2005. gadā.
Līdz ar to «Baltijas tīģera» mošanās notiks it kā palēninātā filmā, taču priecē jau tas, ka ekspertu slēdziens skan: «dzīvos»!
