Tuvojoties referendumam, arvien lielākus apgriezienus uzņem varas institūciju aģitācijas un propagandas kampaņa par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bet ir arī pretējs viedoklis.
Tuvojoties referendumam, arvien lielākus apgriezienus uzņem varas institūciju aģitācijas un propagandas kampaņa par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bet ir arī pretējs viedoklis.
Pirmkārt, aizdomas izraisa politiskās elites pārliekā raušanās uz «apsolīto zemi» apstākļos, kad tautu no viņiem šķir pamatīga plaisa. Tas gan disonē ar faktu, ka paši vien «tautas kalpus» esam vēlējuši un tātad paši vien vainīgi esam. Es Latvijā neredzu nevienu, kas atbilstu politiķa nosaukumam – izturējis pārbaudījumus ar naudu, slavu un varu – un kas valsts un tautas intereses stādītu augstāk par personīgajām.
Arī nepārdomātā raušanās uz ES apliecina patriotisma trūkumu. Lieku reizi varam pārliecināties par savu valstsvīru dubulto morāli. Politiķu rīcību nosaka to kvalitatīvais sastāvs. Diemžēl lielākoties esam balsojuši par vakardienas komunistiem, kas kā hameleoni vissekmīgāk spēja piemēroties mainīgajiem sabiedriskās dzīves apstākļiem. Vakardienas kapitālisma noracēji šodien kļuvuši par lielākajiem tā karognesējiem. Man varbūt iebildīs, ka Latvijā valsts varu bez minētajiem realizē arī «ārzemju latvieši», kas nebija komunisti. Kādreiz loloju lielas cerības uz pēdējiem un vīlos… Cilvēks, kas uz savas ādas nav izbaudījis, ko nozīmē okupācija un genocīds, labākajā gadījumā ar prātu to var saprast, bet ne ar sirdi.
Otrkārt, šaubas izraisa neziņa. Stāšanās ES ir salīdzināma ar kritienu bezdibenī, kad nav zināms, vai izdosies aizķerties aiz kāda zara vai ne. Mums ir pielieta pilna galva ar pasakainiem solījumiem par Eiropas labumiem, kas vairāk ir vēlmju līmenī un kam tādēļ nav seguma. Cilvēces gaišākie prāti ir tiekušies pēc labākiem sabiedrības modeļiem, bet nekas no tā nav iznācis. Atcerēsimies Platona valsti, Kampanellas saules pilsētu vai Sensimona un marksisma klasiķu utopijas. Padomāsim, kāpēc, piemēram, šie pēdējie, kas dzīvoja kapitālistiskajā iekārtā, meklēja labāku sabiedrības modeli, ja jau kapitālisms būtu bijis tik labs? Tāpēc, ka kapitālisms ir nepilnīga sabiedriskā iekārta un savus trūkumus tam nav izdevies pārvarēt līdz pat mūsdienām. Pat vēl vairāk, tā trūkumiem un kaitēm ir tendence pastiprināties. Bet ES valda kapitālisms.
Es gribētu pakavēties pie konkrētām negācijām, ko mēs varētu sagaidīt, iestājoties ES.
Politiskajā ziņā Latvija lielākā vai mazākā mērā zaudēs savu suverenitāti, jo ES likumiem ir prioritārs spēks attiecībā pret nacionālajiem likumiem. Lai aina būtu pilnīgāka, tam jāpievieno mūsu valstvīru un valstssievu tradicionāli lunkanās muguras.
Iestājoties ES, latviešu valoda būs apdraudēta pat Latvijā. Atcerēsimies kaut vai to, ka ES ir tieši tā, kam mums jāpateicas par to, ka Latvijas Saeimas deputāti drīkst neprast latviešu valodu. Ar valsts prezidentes līdzdalību izveidojies nonsenss, ka ierindas pilsonim valsts valoda ir jāprot, bet deputāts to drīkst neprast.
Vairākos Latvijai vitāli svarīgos jautājumos Eiropas Savienībai ir mums naidīgi un arī aizdomīgi līdzīgi uzskati ar Krieviju. Piemēram, padomju okupācijas «de facto» ignorēšana, naturalizācijas un integrācijas politika. Ir labi saprotams, ar ko tas var beigties. Tā ir Krievijas 5. kolonnas leģitimācijas politika un politiskās varas pakāpeniska nodošana prokrievisko spēku rokās. Krievija ar savu 5. kolonnu manipulē tagad un manipulēs arī turpmāk un jo sevišķi ar tiem, kas būs ieguvuši Latvijas pilsonību. Kāpēc Krievija tā nevēlas redzēt Latviju NATO, bet tik labprāt piekrīt mūsu dalībai ES? Arī pati Krievija acīmredzot ar laiku iestāsies ES, un tās darbaspēks vai laimes meklētāji jau pilnīgi legāli pārpludinās Latviju, un tā vairs neskaitīsies okupācija. Oponenti man teiks, ka šīs masas nedosies uz Latviju, bet uz bagātajiem Rietumiem. Esmu pārliecināts, ka Rietumu valstis nodrošināsies ar dažādām barjerām, lai šīs masas nelaistu iekšā, bet latviešu bāleliņi jau bez sābriem nu nekādi…
Iestājoties ES, Latvijai jābūt gatavai saskarties ar dažādām ekonomiskām problēmām. Lats tiks aizstāts ar eiro, un man neviens nevar aizliegt apšaubīt tā stabilitāti. Mums sola piena upes ķīseļa krastos jeb ES miljonus, bet, kā liekas, mēs šiem labumiem nemaz netiksim klāt. Latvijai būs iespēja pretendēt uz ES strukturālo fondu atbalstu, taču, lai pie šiem līdzekļiem tiktu, Latvijai ir jāatrod līdzekļi priekšfinansējumam jeb līdzdalības maksājumiem. Tas nozīmē, ka projekti vispirms ir jārealizē par mūsu līdzekļiem un tikai tad ES 75% izdevumu segs. Kā raksta 25. augusta «Diena», nākamajam gadam pagaidām izdevies atrast tikai 50 miljonus latu.
ES standarta prasību dēļ šai savienībā izputēs Latvijas mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi, kā arī vēl vairāk pasliktināsies Latvijas eksporta un importa bilance. ES ieinteresēta Latvijas laukos attīstīt nevis mums tik nepieciešamo ražošanu, bet gan infrastruktūru un tūrismu. Eiropai Latvija ir vajadzīga kā produkcijas noieta un lēta darbaspēka zeme, nevis kā latviskas cilmes ražotāju zeme. Latvijai, iestājoties ES, atbilstoši savienoto trauku principam paaugstināsies preču un pakalpojumu cenas, bet, iedzīvotāju ienākumiem paliekot pašas Latvijas ziņā, kritīsies iedzīvotāju pirktspēja un līdz ar to dzīves līmenis.
Iestājoties ES, mums būs jārēķinās ar Rietumu subkultūras tālāku invāziju Latvijā. Jau tagad no turienes straumēm gāžas iekšā pornogrāfija, seksuāla izlaidība, narkomānija. Rietumu produkts ir organizētā noziedzība, vardarbība un šausmu filmas.
Ņemot vērā iepriekšteikto un pārfrāzējot dzejnieces Māras Zālītes sacīto, varu apgalvot, ka nespēšu sev nekad piedot, ja uzņemšos tādu risku un balsošu par Latvijas iestāšanos ES.
