Viena no aktuālākajām mūsdienu pasaules problēmām ir ekoloģija. Civilizācija daudz grēko pret nākamajām paaudzēm – piesārņojam atmosfēru ar indīgām gāzēm, arvien vairāk izmantojot iekšdedzes dzinējus, dedzinām visu organisko, postām ozona slāni.
Viena no aktuālākajām mūsdienu pasaules problēmām ir ekoloģija. Civilizācija daudz grēko pret nākamajām paaudzēm – piesārņojam atmosfēru ar indīgām gāzēm, arvien vairāk izmantojot iekšdedzes dzinējus, dedzinām visu organisko, postām ozona slāni. Globālo problēmu risināšanā mēs, jelgavnieki, maz ko varam, bet ir lietas, kas ir mūsu spēkos.
Jelgava ir svarīgs dzelzceļa un autotransporta satiksmes mezgls. Ne dienu, ne nakti nerimst auto plūsma cauri pilsētai (un tā arvien palielinās), ar izplūdes gāzēm piesārņojot gaisu. Katrs skolēns zina, ka vislabākais piesārņojuma neitralizētājs ir koks, sevišķi papele, tā arī ražo skābekli, ko mēs izniekojam. Taču ar katru gadu proporcionāli transporta plūsmas palielinājumam arvien vairāk izcērt pilsētas zaļo rotu. Šopavasar pie Ledus halles izzāģēja vairāk nekā 20 lielo koku, neiestādot nevienu. Un tā cērt visu bez žēlastības, gar ielām atstājot pelēkus stumbeņus («stabu ielas»), uz kuriem cenšas izaudzēt «raganu slotas». Nemākulīgas apzāģēšanas dēļ koki iet bojā. Lielo papeļu postīšanu «zāģēšanas maniaki» attaisno it kā ar alerģijas novēršanu. Taču pilsētas amatvīri nav ņēmuši vērā, kādu labumu papeles (to pumpuri) dod pilsētas gaisa atveseļošanā. Diez vai dažu slimo labsajūtas dēļ iznīcināt pilsētas plaušas būtu prāta darbs!
Mūsu tik neieredzētajā padomju laikā nevienu jaunu celtniecības objektu neatļāva pieņemt, ja ap to nebija apstādījumu, bet tagad pie Ledus halles neiestādīja nevienu kociņu. Tajos laikos skolēni un darba kolektīvi tika organizēti stādīšanas talkās. Šodien LLU par valsts līdzekļiem no Rīgas algo dārzniekus, lai pie Ekonomikas fakultātes iestādītu kādu košumkrūmu. Kauns! Kad mēs mācījāmies, to darījām paši, dārzniekus un apkopējas nealgojām, bet tagad memmesdēliņus apkalpojam par valsts līdzekļiem. Varbūt arī tādēļ «zem grādiem» paceļas roka izgāzt kādu laternas stabu, sabojāt soliņu, nolauzt kociņu vai izsist stiklu pieturā. Tādas demolēšanas sekas bieži varam vērot pēc jauniešu saietiem. Diez vai pašu stādīto, ierīkoto un uzcelto kāds uzdrīkstētos demolēt? Un kāpēc nekad nav vainīgo? Tāpēc, ka Municipālā policija pietiekami nedara savu darbu – nav patruļu jauniešu aktivitāšu laikā, dežurējošie policisti no auto reti kad izkāpj. Ja noķerto sodītu desmitkāršā apmērā, liktu salabot izdemolēto un par to publicētu avīzē, šāds «varonis» apdomātos.
Cik ilgi vēl cietīsim dažu jauniešu teroru pilsētā?
Cienījamie jelgavnieki, nepaiesim vienaldzīgi garām, ja esam vandalisma liecinieki! Te dzīvojam mēs, un te dzīvos mūsu pēcteči.
