Kopš marta sešiem Cenu pagasta Raubēnu uzņēmumiem bezsaimnieka ūdensvada plīsuma dēļ pārtraukta ūdens padeve. Bēdīgā stāvoklī ir arī Rubeņu un Akmeņu ceļš, kas ved uz visiem 19 šā rajona uzņēmumiem. Tie apvienojušies grupā, lai sadarbībā ar Ozolnieku novada un Jelgavas pašvaldībām risinātu samilzušās infrastruktūras problēmas. Rubeņu un Akmeņu ceļa uzņēmumi Jelgavai un Ozolnieku novadam dod ap piecsimt darba vietu. Kopējā nodokļos nomaksātā summa 2011. gadā bija vairāk nekā četri miljoni latu.
Jānis Ošlejs, ekonomists:Tā ir ābeces patiesība, ka pašvaldībai būtu jārūpējas, lai iedzīvotājiem gan mājās, gan arī darba vietā būtu labi ceļi un citas komunikācijas. Ozolniekos jau to dara, izbūvē ceļus (piemēram, par pašvaldības līdzekļiem 2011. gadā Ānē tika izbūvēta Celtnieku iela, kas ir svarīga būvmateriālu rūpnīcai – red.). Kāpēc ūdens apgādes jomā lai pašvaldība to nedarītu?! No otras puses – ja nav naudas, šī ābeces patiesība nedarbojas. Vajadzētu saprast, kur tie nodokļos nomaksātie četri miljoni aiziet, un no tiem arī prasīt naudu ūdensvada remontam. Ja nepārdomātas privatizācijas gaitā ir radušās neskaidrības, kam pieder kopējais ūdensvads, tad taču valsts, kas ir vispārākais tiesību subjekts, var to nacionalizēt atpakaļ un pēc tam nodot pašvaldībai. Tikko Argentīna nacionalizēja visu valstī esošo naftas ieguves industriju. Tāda Cenu pagastā esoša ūdensvada nacionalizēšana būtu nieks. Domāju, ka gan Ozolnieku, gan Jelgavas (ar ko šie uzņēmumi ir cieši saistīti) pašvaldībām ar uzņēmējiem būtu jāapsēžas pie viena galda un lietas jārisina. Ja visu to nevar nokārtot saprātīgā termiņā, tad gan atliek uzņēmumiem pašiem organizēties, lai ūdens padevi atjaunotu. Jānis Vīgants, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks:Ūdens un kanalizācijas vads Rubeņu un Akmeņu ceļā tikai nelielu gabalu iet pa pašvaldības zemi. Kas uzņēmējiem liedz izveidot kaut kādu aģentūru, kas viņiem apsaimniekotu šīs komunikācijas?! Lai met kopā naudu un risina šos jautājumus! Ja tajā rajonā veidotos jauns uzņēmums, par kādiem līdzekļiem tas veidotu komunikācijas? Par pašvaldības? Taču nē. Pašvaldība var vienīgi piešķirt savu zemi, bet ne jau līdzekļus izdalīt. Pašvaldība nevar atbildēt par Zemkopības ministrijas un Privatizācijas aģentūras kļūdām. Acīmredzot, īpašnieki, kuri privatizēja ražotnes Rubeņu un Akmeņu ceļā un pārdeva tās tālāk, par pazemes komunikācijām neinteresējās. Kamēr ūdens tecēja, nebija arī par ko uztraukties. Vai tad tur pašvaldība vainīga? Ja neskaita iedzīvotāju ienākuma nodokli, no Rubeņu un Akmeņu ceļa uzņēmumiem pērn nodokļos saņēmām mazāk par trīsdesmit tūkstošiem latu, šogad – nedaudz virs trīsdesmit tūkstošiem. Arta Nordmane, Jelgavas industriālā parka pārvaldniece:2005. gadā, uzņēmumam atnākot uz Jelgavu, bija svarīgi, ka līdz industriālajam parkam, kas atrodas agrākajā rūpnīcas RAF teritorijā, ir ceļš, ūdensvads un citas nepieciešamās komunikācijas. Ir jābūt noteiktām atbildības robežām – par kuru teritoriju atbild pašvaldība, par kuru paši uzņēmēji. «NP Properties» pieder astoņi industriālie parki Latvijā. Katrā no tām ir dažāda, kopumā pozitīva pieredze sadarbībai ar pašvaldībām. Labi, ja pašvaldība savu iespēju robežās var atbalstīt uzņēmējus. Ar Jelgavas pašvaldību mēs sadarbojamies sekmīgi. Tā palīdz mums veidot kontaktus ar uzņēmējiem, kuri vēlas sākt ražot Jelgavā. Tieši sakrita, ka, mums ienākot, tika kapitāli izremontēta Aviācijas iela un dzelzceļa viadukts.
