Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ aicinājis nekavējoties sākt darbu pie jauna Latvijas valsts pārvaldības modeļa izstrādes, jo pašreizējais, viņaprāt, nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet neveicina attīstību, pieļaujot vāju politisko atbildību. Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, vecā jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam, tā prezidents sacīja LNT raidījumā «900 sekundes». Viņš uzskata, ka Saeimas deputātu skaitu varētu noteikt atbilstoši iedzīvotāju skaitam, piemēram, 2,5 miljoni iedzīvotāji vēlē 100 deputātu, savukārt, ja iedzīvotāju skaits samazinās līdz diviem miljoniem, – 80 deputātu.
Kaspars Strazds, politologs:Valsts pārvaldes reformēšana nav vienas dienas uzdevums. Es gaidu, ka prezidents noteiks termiņus, runās par šiem jautājumiem konkrētāk un plašāk. Bērziņa ideju Saeimas deputātu skaitu saistīt ar valsts iedzīvotāju skaitu gan īsti nesaprotu. Vai to vajadzētu uztvert kā pātagu, kas politiķiem liktu manīt, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, viņus varētu neievēlēt? Nezinu, vai tas ir labākais stimuls. Turklāt šaubos, ka vismaz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tas varētu ļoti būtiski – par vairākiem simtiem tūkstošiem – mainīties. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad tika noteikts, ka Saeimā būs simts deputātu, Latvijas iedzīvotāju skaits bija tikai ap pusotru miljonu. Nezinu nevienu Eiropas valsti, kur parlamenta deputātu skaits tiktu elastīgi regulēts saistībā ar valsts iedzīvotāju skaitu. Bērziņa ideju nodot lielāku daļu tagadējo valsts funkciju pašvaldībām, kas labāk redz iedzīvotāju vajadzības, vērtēju pozitīvi. Pieņemot likumu par pašvaldību referendumiem, arī vietējo vēlētāju viedoklim būs lielāks svars. Taču nebūtu pareizi, ja pašvaldību kompetencē nonāktu lielie valsts projekti, piemēram, par «Rail Baltic» dzelzceļa līnijas izveidi, Baltijas valstu sliežu ceļus savienojot ar Rietumeiropas dzelzceļu.Arnis Kaktiņš, sociologs:Esmu par būtiskām valsts pārvaldes reformām. Jau ilgstoši socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka absolūti lielākā sabiedrības daļa nav mierā ar valsts varu. Pašreizējā politiskā sistēma nav spējīga apmierināt vajadzības, vēlmes un cerības. Mainās valdības, parlamenti, un tomēr mūsu iedzīvotāju uzticēšanās valsts varai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm saglabājas kritiski zema. Ik pa laikam reitingu lejasgalā nonāk arī citas valstis, taču, pārvarot savas krīzes, tās ceļas augšup. Turpretī Latvija tur ir ilgstoši. Pagājušā gada nogalē valdībai uzticējās tikai 20 procenti iedzīvotāju, parlamentam – 15 procentu. Turpretī pašvaldībām, vidēji ņemot, uzticības reitings ir augstāks. Tādēļ ir vērtīga prezidenta paustā iespēja daļu valsts funkciju deleģēt pašvaldībām. Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:Atbalstu Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedokli par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz tiesībām lemt par savas teritorijas attīstību un nākotni. Man ir pietiekami ilgstoša pieredze pašvaldību darbā, tāpēc, domājot par valsts tālāko attīstību, atbalstu reformu nepieciešamību. Pašvaldībām ir jādod lielākas tiesības lemt par savas teritorijas attīstību. Protams, lielāka patstāvība ir arī lielāka atbildība, tomēr tā ir viena no iespējām panākt valsts līdzsvarotu attīstību. Ministrijām saruktu pienākumu apjoms, būtu iespēja samazināt pārvaldes aparātu un ar lielāku spēku virzīt valsti stratēģiskai attīstībai. Ministrijas diktē politiku un spēles noteikumus. Pašvaldības ir tuvāk cilvēkiem, labāk izprot iedzīvotāju vajadzības un precīzāk var noteikt sava reģiona attīstības virzienus. Mums jāatgriežas deviņdesmito gadu sākumā, kad pašvaldības bija lēmumu pieņēmējas. Valsts pārvaldes sistēma pierādījusi, ka centralizācija nav attīstoša. Ir jāvirzās uz decentralizāciju. Mums jāiet prom no nozaru pārvaldes, galveno uzsvaru liekot uz reģionu attīstību: vajag vairāk uzticēties pašvaldībām.
