Mērsraga iedzīvotāji vēlas izstāties no Rojas novada, līdzīga neapmierinātība briest arī vairākos citos novados. Vai administratīvi teritoriālā reforma ir attaisnojusies?
Voldemārs Bariss, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns:Pagastu apvienošanās bija vajadzīga, bet īstenotais modelis ir samērā neveiksmīgs. Pirmkārt, acīmredzami, ka šīs reformas rezultātā izveidojušies ļoti dažāda lieluma novadi. Reformas mērķis izveidot savstarpēji samērojamas pašvaldības palicis neizpildīts. Manuprāt, apvienošanās bija ļoti sarežģīta – mainījās pašvaldību robežas, cilvēkiem likās, ka zūd piederība savai dzīvesvietai. Daudz vienkāršāks bija tā sauktais 33 pašvaldību modelis, kas faktiski nozīmētu to, ka līdzšinējās rajonu padomes kļūtu par lēmējvaru, kurai katrā pagastā būtu savs izpilddirektora vietnieks. Faktiski to ceļu gāja lietuvieši. Taču, kas izdarīts, izdarīts. Pašlaik pagriezt kaut ko atpakaļ nav jēgas. Kopumā sistēma ir pieņemta. Pašvaldība nevar dzīvot nemitīgu pārmaiņu un nenoteiktības situācijā. Ir vajadzīgs stabilizācijas laiks. Ja tomēr kaut kur kaimiņi nevar sadzīvot, kā, piemēram, Mērsragā un Rojā, tad jārisina atsevišķi. Jāpiebilst gan, ka diemžēl latviešiem ir diezgan raksturīgi justies tā, ka kaimiņš viņu apšmauc. Šajā ziņā situāciju var uzlabot prasmīgs sabiedrisko attiecību darbs, kas pašvaldībās bijis ļoti vājš. Anda Silgaile, skolotāja, Sidrabenes novada iedzīvotāja:Domāju, ka, pievienojoties Ozolnieku novadam, Sidrabenes pagasta ļaudis pareizā laikā izdarīja pareizo izvēli (pirms apvienošanās sidrabenieki izteica savu viedokli aptaujā). Ja mēs būtu pievienojušies Jelgavas novadam, tagad ietu bēdīgāk, jo kultūra un izglītība tajā tiek atbalstīta mazāk. Ozolnieku novadā nav mainījusi statusu neviena mazā skola, turpretim Jelgavas novadā, samazinot klases, par filiālēm pārveidotas četras. Jā, Ozolniekos ir cita kārtība, bet tu saproti, ko no tevis prasa, ar ko vari rēķināties. Novads ir mazāks, pārskatāmāks. Zināms pluss varētu būt arī tas, ka Ozolniekos pēc apvienošanās daudz nemainījās novada vadība.Jāpiebilst, ka Sidrabenes vārds nav pazudis, pagasta pārvaldē var saņemt lielu daļu nepieciešamo pakalpojumu. Novada vadītāji Emburgā regulāri ierodas uz iedzīvotāju pieņemšanām. Vismaz pagaidām nejūt, ka mēs kaut kā būtu nostumti malā. Daumants Olte, pensionārs, kādreizējais Vilces pagasta un Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs:Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad par reformu sāka runāt, esmu bijis pret to un savas domas neesmu mainījis. Atbalstītu tikai tad, ja apvienošanās notiktu brīvprātīgi, bet Latvijā atšķirībā no ASV un vairākām citām valstīm iedzīvotāju viedoklis šajā ziņā netiek ņemts vērā. Neredzu apvienošanās ieguvumu – novada administrācijā strādā tikpat daudz darbinieku, cik pirms tam Jelgavas rajona pārvaldē, un arī pagastu pārvaldēs strādājošo skaits nav īpaši mainījies. Mani interesē, cik procentu no jaunā novada budžeta tiek tērēts administrācijai, domāju, šajā ziņā nav ietaupīts. Ja apgalvo, ka ieguvums ir tas, ka lielākā pašvaldībā var apgūt lielākus projektus ar lielākiem līdzekļiem, tās ir muļķības, jo tas nozīmē arī lielākus izdevumus. «Jelgavas Novada Vēstīs» tikai lasu, ka kādam projektam atkal tiks ņemts aizņēmums no valsts kases – galu galā to būs tik daudz, ka naudas pietiks vien kredītu atmaksai. Arī tam, ka mazajos pagastos nevar atrast pietiekami kvalificētus darbiniekus un projektu gatavotājus, nepiekrītu – neesam taču mazattīstības valsts un negatavojam Kosmosa izpētes projektus, kam vajadzētu nez kāda līmeņa speciālistus! Domāju, drīz arī citos novados cilvēki sāks iebilst pret šo piespiedu apvienošanu. Sabiedrībā ir jāieklausās.
