Gadā no Latvijas laukiem aizplūst ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Kāpēc laucinieki joprojām dodas uz pilsētām? Kāpēc laukos nav darba? Nav iespēju, nav komunikāciju un nevar saņemt valsts pakalpojumus?
Gadā no Latvijas laukiem aizplūst ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Kāpēc laucinieki joprojām dodas uz pilsētām? Kāpēc laukos nav darba? Nav iespēju, nav komunikāciju un nevar saņemt valsts pakalpojumus?
Lauki un mazās pilsētas zaudē dzīvību – gan fizisko, gan ekonomisko. ES reģionālās politikas uzdevums ir šo tendenci apturēt.
Kā atdzīvinās laukus?
Attīstības plāns paredz, ka Latvija tuvākajos gados koncentrēsies uz tādas infrastruktūras izveidi, kas nodrošinās labāku pieejamību sociālajiem, veselības un citiem publiskajiem pakalpojumiem. Prioritāra ir arī publisko interneta pieejas punktu izveide un publisko informācijas tīklu darbības uzlabošana, kas palielinās informācijas pieejamību un piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem.
Vienlaikus ar infrastruktūras sakārtošanu nozīmīgs atbalsts tiks sniegts arī uzņēmējiem sadarbības veidošanai ar zinātniekiem, jaunu produktu radīšanai, kā arī ražošanas sakārtošanai atbilstoši ES prasībām.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF tika dibināts 1975. gadā. Tā līdzekļi paredzēti uzņēmējdarbības veicināšanai un biznesa vides sakārtošanai, kā arī infrastruktūras attīstībai (transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu attīstībai) ekonomiski atpalikušajos ES reģionos. No ERAF var finansēt arī vides projektus.
Pirmajos trijos gados pēc iestāšanās ES Latvijas reģionālajai attīstībai atvēlēti 334,26 miljoni eiro, kas ir 60 procentu no pieejamā kopējā struktūrfondu finansējuma. Šī summa tiks sadalīta līdzīgās daļās starp divām prioritātēm: līdzsvarotas attīstības un uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai.
Pašvaldību reģionālās attīstības veicināšana
Lai paaugstinātu dzīves kvalitāti, tiks attīstīta infrastruktūra, kas nodrošina gan pieejamību, gan līdzsvarotu attīstību visā Latvijas teritorijā.
Kaut gan šā 156 miljonu eiro finanšu atbalsta saņēmēji ir pašvaldības un valsts institūcijas, atsevišķos pasākumos var iesaistīties uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, atsevišķas iestādes.
Kā izpaudīsies reģionālā attīstība?
Vairāk iedzīvotāju izmantos centralizēto ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu (pašlaik 35 procenti iedzīvotāju apgādāti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni).
Samazināsies brūkošo tiltu skaits (2002. gadā 30 procentu valsts galveno autoceļu tiltu un 20 procentu pirmās šķiras autoceļu tiltu ir ļoti sliktā stāvoklī). Palielināsies interneta lietotāju skaits (2000. gadā bija 6,1 tā lietotājs uz 100 iedzīvotājiem). Ātrāk tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kapacitātes celšana plānošanā
Lai pašvaldības zinātu iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmes un viedokli, bet iedzīvotāji, kādā virzienā pašvaldības plāno attīstību, atbalsts tiks sniegts dažādu reģionālo iniciatīvu veidošanai, izstrādei, projektu noteikšanai un sagatavošanai.
Ilgtspējīga attīstība un identitātes stiprināšana
Ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams uzlabot vides infrastruktūru. Pašreiz tikai daļa valsts iedzīvotāju ir nodrošināta ar kvalitatīviem ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Reģionālo identitāti stiprinās dabas un kultūras objektu stāvoklis un pieejamība.
Sekmīgi īstenojot paredzētos pasākumus, triju gadu laikā
papildus izveidos pieslēgumus centralizētajai ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanas sistēmām apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000;
rekultivēs vides prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves;
modernizēs centralizētās siltumapgādes uzņēmumus;
palielinās sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu skaitu;
sakārtos bijušās militārās un rūpnieciski piesārņotās teritorijas;
palielināsies sakārtotu un tūristu apskatei piemērotu kultūras un dabas objektu skaits.
Pieejamības un transporta sistēmas attīstība
Transporta infrastruktūra ir nolietota. Melnais ceļu segums pat svarīgos autoceļu posmos nav kvalitatīvs, grants ceļi nav asfaltēti, daudzi tilti ir sliktā stāvoklī. Piekrastes ekonomikas attīstību būtiski ietekmē ostu attīstība. Ar ERAF atbalstu
atjaunos melno ceļu segumu TEN (Transeiropas satiksmes) tīklā neiekļauto ceļu un pilsētu tranzītielu posmos;
rekonstruēs tiltus un palielinās to nestspēju;
asfaltēs grants ceļus;
rekonstruēs ostu molus un viļņlaužus;
optimizēs un uzlabos sabiedriskā transporta un satiksmes drošības sistēmas.
IT un komunikāciju attīstība
Latvija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanā atpaliek ne tikai no ES dalībvalstīm, bet arī no kaimiņvalstīm. Visā valsts teritorijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pieeja tām. Atbalsta rezultātā
izveidos informācijas un komunikāciju tīklus, kā arī vienotas informācijas sistēmas;
taps publisko pakalpojumu informācijas sistēmas;
palielināsies publisko interneta pieejas punktu skaits (pašvaldībās, izglītības iestādēs, bibliotēkās u.c.);
augs mājsaimniecību skaits, kas aprīkotas ar fiksētajām tālruņu līnijām un interneta pieslēgumu.
Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība
Mēdz gadīties, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP) ierodas novēloti, turklāt ne visiem ir viegli pieejama primārā veselības aprūpe. Īstenojot ERAF pasākumus,
palielināsies NMP dispečeru centru un palīdzības brigāžu skaits;
ātrāk tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība;
tiks izveidota vienota asinsdienesta drošības un informācijas sistēma;
palielināsies modernizēto un rekonstruēto slimnīcu skaits;
augs to izglītības iestāžu skaits, kas ir pielāgotas personām ar kustību traucējumiem;
būs vairāk pilnveidoto un modernizēto PVA ārstu prakšu;
palielināsies modernu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju skaits;
profesionālās un augstākās izglītības iestādēs tiks modernizēta mācību materiāli tehniskā bāze un infrastruktūra.
Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai
Programma veicinās uzņēmējdarbību gan ar infrastruktūras attīstību (vietu un telpu atjaunošanu un izveidošanu uzņēmējdarbības vajadzībām), gan ar lielāku pieejamību finansējumam (mikrokredīti, kredītlikmju subsīdijas MVU), gan ar atbalstu uzņēmumu konkurētspējai.
Projektus var iesniegt uzņēmēji un to apvienības, pētniecības iestādes, valsts institūcijas, finanšu institūcijas, arī pašvaldības un to uzņēmumi.
Kā izmērīsim uzņēmējdarbības vidi?
Pašlaik zinātņietilpīgo ražošanas nozaru īpatsvars valsts eksporta struktūrā nepārsniedz sešus procentus, tas ir vidēji piecas reizes zemāks par rādītāju ES dalībvalstīs. Atbalsta pasākumi ieinteresēs uzņēmējus pētniecībā ieguldīt vairāk privāto investīciju.
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitam uz 1000 iedzīvotajiem triju gadu laikā vajadzētu palielināties līdz 25 uzņēmumiem (2002. gadā bija 18,3 uzņēmumi). Jāaug eksportējošo uzņēmumu īpatsvaram (2001. gadā eksportēja 12 procentu no visiem uzņēmumiem).
Tiks sniegts atbalsts uzņēmumu un pētniecības iestāžu sadarbībai izpētes un attīstības jomā, kā arī jaunu produktu izstrādei un ražošanas uzsākšanai. Tiks veicināta
uzņēmumu un zinātnisko iestāžu sadarbība;
sniegtas konsultācijas inovāciju un pētniecības jomā;
uzsākta jaunu produktu izstrāde un ražošana.
Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība
Nodrošinot uzņēmējdarbībai piemērotas telpas un atbilstošu infrastruktūru, tiks radīti apstākļi uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides attīstībai. Šajā aspektā svarīgi ir izveidot arī modernu pētniecības tehnoloģisko bāzi un ar to saistīto infrastruktūru, jo pētniecības tehnoloģiskā bāze un infrastruktūra Latvijā ir novecojusi.
Lai radītu inovatīvus, ar augstu pievienoto vērtību un līdz ar to arī konkurētspējīgus produktus un attīstītu ārvalstu investoriem pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, tiks
izveidotas telpas uzņēmējdarbībai (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie un zinātnes parki u.c.);
radīta moderna zinātniskā infrastruktūra pētniecības iestādēs;
sniegtas konsultācijas biznesā, finanšu vadībā, mārketingā.
Eksportspēju veicināšana
Valsts iekšējais tirgus ir šaurs – mazs iedzīvotāju skaits un to zemā pirktspēja nosaka tautsaimniecības attīstības atkarību no eksporta. Pašlaik galvenokārt tiek eksportēti produkti ar zemu pievienoto vērtību, tas ir saistīts ar politiski nestabiliem tirgiem, kur ir zemas cenas. Šos trūkumus var novērst, sniedzot konsultatīvu un informatīvu atbalstu uzņēmējiem, kas eksportē vai vēlas sākt savas produkcijas eksportu. Atbalsta rezultātā palielināsies:
eksportu uzsākušo uzņēmumu skaits;
uzņēmumu skaits, kas eksportē produkciju uz ES un ASV tirgiem;
uzņēmumu skaits, kas ieviesuši kvalitātes vadības sistēmas;
uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir sava mājas lapa;
uzņēmumu īpatsvars, kas veic tirdzniecību internetā.
Finansējuma pieejamības uzlabošana
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā trīs reizes atpaliek no vidējā rādītāja ES, to galvenokārt izraisa mazo uzņēmumu nepietiekamais nodrošinājums, apgrūtināta pieeja starta vai attīstības kapitālam. Tiks sniegti aizdevumi (to skaitā mikrokredīti) ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai un pārstrukturēšanai, kredītlikmju subsīdijas MVU. Tā rezultātā
palielināsies uzņēmumu skaits, kas saņēmuši kredītus no kredītiestādēm;
augs uzņēmumu skaits, kas saņēmuši garantijas, kā arī atbalstu no investīciju fondiem.
Kur un kā iesniedz projektus?
Informāciju par Eiropas Reģionālās attīstības fondu var saņemt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā www.raplm.gov.lv vai arī pa tālruni 7814435.
Struktūrfondu ieviešanai nepieciešamo dokumentāciju (projektu pieteikumu veidlapas, vadlīnijas, procedūru rokasgrāmatas u.c.) bija paredzēts izstrādāt līdz 2003. gada beigām, un pēc tās jāvēršas vai nu vietējā reģiona attīstības aģentūrā, vai arī minētajā ministrijā.
