No otrdienas, 1. novembra, līdz 30. novembrim notiek parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai iekļautu tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Grozījumu projekts tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Marina Kosteņecka, rakstniecePar to, ka Latvijā krievu valoda nebūs otra valsts valsts valoda, man nav nekādu šaubu. Un nevis tāpēc, ka latvieši to negrib, krievi paši to neatbalstīs. Tomēr pieļauju, ka parakstu tiks savākts diezgan daudz. Tas būs protests pret to, ka «Saskaņas centrs» nav paņemts valdībā. Cilvēkiem ir iespēja izpaust savu neapmierinātību. No otras puses, žēl, ka valsts nauda aiziet tādām parakstu vākšanām. Neesam tik bagāti, lai rīkotu šādus tukšus pasākumus. Taču situācija ir pamācoša. Nevajadzēja Raivim Dzintaram vākt parakstus par latviešu valodu krievu skolās, spēlēties ar uguni. Kad «vislatvieši» to sāka, viņi, nabadziņi, knapi, knapi savāca tos desmit tūkstošus, kas nepieciešami, lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu izsludināt parakstu vākšanu visā Latvijā. Latvieši nebija noskaņoti krieviem kāpt uz varžacīm. Taču pēc tam, kad Lindermans un Osipovs sāka propagandēt parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu, Dzintaram bez kādas aģitācijas īsā laikā izdevās savākt gandrīz 150 tūkstošus parakstu par latviešu valodu krievu skolās. Tā ir tāda stīvēšanās – dots pret dotu. Tu iekodīsi man, es – tev. Vija Zelmene, Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece:Domāju, ka tā ir īslaicīgas domāšanas politiķu māžošanās, par ko nevajadzētu īpaši uztraukties. Latviešu valodas labā daudz ir padarīts. Raivis Dzintars ar aicinājumu latviešu valodu pilnībā ieviest krievu skolās pāršāva pār strīpu, tikai pats negrib to atzīt. Krievu skolēni prefekti runā latviski vai vismaz ļoti cenšas to darīt. Arī Latvijas krievu politiķi un amatpersonas, piemēram, Vjačeslavs Dombrovskis, Aleksejs Loskutovs vai jaunais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, visi runā latviski. Ne mazākās domas, ka krievu valodai būtu jāpiešķir valsts valodas statuss. Jelgavas Latviešu biedrība sākusi sadarbības projektu ar pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldi, kur savākusies vesela grupa cittautiešu, kuri grib padziļināti mācīties un vairāk lietot latviešu valodu. Protams, Latvijā būs sabiedrības grupas, kas runās tikai krieviski, bet tā ir viņu darīšana. Rita Vectirāne, Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja:Manuprāt, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tostarp citu tautību pārstāvji, saprot, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir un būs latviešu valoda. Tāpēc šādas politiskās akcijas tikai šķeļ sabiedrību, rada ilgstošu neuzticību un aizvainojumu, kā arī vilšanos. Pragmatiski izsverot visus emocionālos un juridiskos aspektus, krievu valodas atzīšana par oficiālo valsts valodu būtu ceļš uz divkopienu sabiedrību, šādas tendences jau ir vērojamas. Tāpēc uzskatu, ka latviešu valodas apguve un lietošana jāveicina ar pozitīvo motivāciju – televīzijā un radio jābūt vairāk izglītojošu raidījumu, kuru mērķauditorija ir cittautieši, nepieciešama ilgstoša mērķprogramma valsts valodas apguvei.
