Pēc valdības lēmuma nākamajā gadā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, tuvinot to tirgus cenai. Vērtības palielināšanās dēļ paaugstināsies arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Kadastrālā vērtība lauksaimniecības zemēm vidēji varētu augt par 20–30 procentiem, līdz ar to gaidāms NĪN kāpums vidēji divu eiro apmērā par hektāru, maksimālais iespējamais pieaugums – 12 eiro par hektāru.
Juris Lazdiņš, biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs
Šāds valdības uzstādījums, mūsuprāt, nav izpildāms. Nenoliedzami, tas negatīvi ietekmēs kopējo situāciju lauksaimniecībā Latvijā. No vienas puses, kadastrālās vērtības pietuvināšana tirgus vērtībai, lai atspoguļotu īpašuma patieso vērtību, ir akceptējama, taču tā ir saistīta arī ar nodokļiem. Piemēram, Zemgalē piecu gadu laikā NĪN pieaugums ir 265 procenti. Šāds nodokļa palielinājums ir būtisks un lauksaimniekiem par labu nenāk, ņemot vērā to, ka pagājušā gada embargo un kailsals jau tā atstāja iespaidu uz lauksaimniekiem visos sektoros. Ja tuvākajos divos gados NĪN augs vēl par 100 procentiem, baidos, ka lauksaimnieki šādu nodokļu slogu nespēs panest, līdz ar to veidosies parādi.
Pagājušajā gadā «Zemnieku saeima», ņemot vērā Krievijas embargo un kailsala sekas, 120 pašvaldībām aizrakstīja lūgumu samazināt NĪN likmi likumā noteiktajā kārtībā. Tikai trīs pašvaldības atsaucās un piemēroja šo nodokļa atlaidi saviem uzņēmējiem, pārējās izmantoja visas likumā esošās normas, lai nodokli paaugstinātu par 25 procentiem.
Esam sarunājuši tikšanos ar finanšu ministru, nav vēl noteikts precīzs termiņš, bet ilgstoši gaidīt nevaram, jo šis jautājums saistīts ar 2016. gada budžetu. Mums ir divi priekšlikumi, ja pašvaldības savu programmu dēļ nespēj noteikt, ka lauksaimniecības zemēm NĪN netiek paaugstināts: samazināt NĪN likmi no 1,5 uz 0,5 procentiem, kā tas bija 2008. gadā, vai NĪN likmes pieaugums gadā nedrīkst pārsniegt 10 procentu.
Jānis Vinters, zemnieku saimniecības «Līgo» saimnieks
Tam nav nekāda normāla pamatojuma. Šādi ceļot, NĪN drīz jau pielīdzināsies zemes nomas cenai, tad tā būs vienkārši katastrofa. Tas ietekmēs visu zemnieku saimniecību dzīvotspēju.
Zeme tomēr atšķiras no ražotnes, ēkas, tai ir cita vērtība. Par zemi cilvēki ir gatavi maksāt daudz vairāk, nekā ieguldīt ražotnēs, jo domā par to, ka zeme paliks nākamajām paaudzēm, nedomā par to, kā pēc iespējas ātrāk ieguldīto naudu atpelnīt – tā ir vieta, kur strādāt un dzīvot. Man šķiet, ja zeme par noteiktu summu ir nopirkta, par šo summu nodoklis arī jāmaksā, neatkarīgi no tā, ka tirgus vērtība zemesgabalam ir kāpusi. Uzskatu, ka, paaugstinot kadastrālo vērtību, nodoklis zemei būtu jāsamazina.
Pašlaik «Līgo» maksājam NĪN 23 eiro par hektāru, gadā tie ir apmēram 34 tūkstoši eiro. Nākamgad, paaugstinoties nodoklim, palielināsies izdevumi un samazināsies peļņa. Tā kā mums ir daudznozaru saimniecība un neesam atkarīgi tikai no zemes nodokļa, mūs tas neietekmēs tik ļoti kā lauksaimiekus, kuru vienīgais ienākuma avots ir zeme, tomēr, ja pieaugums nekontrolēti turpināsies, pēc dažiem gadiem mums varētu būt apgrūtināta dzīvotspēja.
Pašvaldības varētu solidarizēties ar lauksamniekiem un piešķirt atvieglojumus, nepaaugstināt NĪN, augot zemju kadastrālajai vērtībai. Pēc likuma pašvaldības var piešķirt nodokļu atvieglojumu līdz 50 procentiem no vidējās summas, manuprāt, būtu vien normāli, ja šādi pašvaldības izrādītu protestu pret valdības neloģisko rīcību. Ceru, ka šo jautājumu «Zemnieku saeima» izskatīs augstākā līmenī, ja ne, būšu viens no pirmajiem, kas no tās izstāsies.
Rihards Pauniņš, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas speciālists
Zemkopības ministrija atbalsta risinājumu par pakāpenisku kadastrālās bāzes vērtības palielināšanu lauku nekustamo īpašumu grupai (lauksaimniecībā izmantojamai un meža zemei). Kadastrālā vērtība veidojas kadastrālās vērtēšanas procesā, kas ir saskaņā ar normatīvo aktu principiem īstenotu darbību kopums, lai noteiktu objektu vērtību.
Grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli» paredz, ka līdz 2020. gadam lauku teritorijās zemes vienībām ar platību, kas pārsniedz trīs hektārus un kam vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir «Lauksaimniecības zeme», «Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu» vai «Ūdens objektu zeme», NĪN aprēķinam izmanto speciālo vērtību, ko Valsts zemes dienests aprēķina ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas. Ikgadējais speciālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām pieaugums lauku zemēm nepārsniedz 20 procentu no iepriekšējā gadā zemes vienībai aprēķinātās kadastrālās vai speciālās vērtības.
Minētos grozījumus Finanšu ministrijai jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā valsts budžeta 2016. gada likumprojektu paketē. Līdz 25. augustam pašvaldībām jāiesniedz precizētās nekustamā īpašuma nodokļa prognozes. Atvieglojumus NĪN maksātājiem nosaka katra pašvaldība atsevišķi saskaņā ar likumu «Par nekustamā īpašuma nodokli». ◆
