11. Saeimas pirmajā sēdē «Vienotības», Zatlera Reformu partijas (ZRP), nacionālās apvienības un no ZRP aizgājušie deputāti – kopumā 56 parlamentārieši – apņēmās ievēlēt Saeimas priekšsēdētāja amatā eksprezidentu Valdi Zatleru. Taču pirmajā balsojumā par bija tikai 46, otrajā – 45 deputāti. Pēc līdzīga principa «sakām vienu, darām otru» atsevišķi slēgtie balsojumi notika arī iepriekš, piemēram, kad deputātu vairākums solīja, bet nepārvēlēja ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti.
Raitis Vītoliņš, Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors:Esmu par atklātiem balsojumiem. Nav patīkami, ka deputāti runā un atklātībā vienojas par konkrētu jautājumu, kandidatūru, bet balsojums krasi atšķiras no teiktā. Tas mazina tautas uzticamību Saeimai kopumā. Labāk tādos gadījumos frakcijas vadītājam, jūtot noskaņojumu frakcijā, vajadzētu teikt, ka balsošana ir brīvā režīmā. Vai arī balsotājam jāsaņem drosme un iepriekš jābrīdina frakcijas vadītājs par atšķirīgo balsojumu. Tas, ka tā nenotiek, bija redzams gan ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, gan prezidenta Valda Zatlera nepārvēlēšanas gadījumā. Aizklāts balsojums būtu pieļaujams tikai tad, kad atklātība var apdraudēt deputāta drošību. Jānis Ābele, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors:Esmu par to, ka aizklātie balsojumi Saeimā jāatceļ. Tad sabiedrībai būtu redzams, kā deputāti pilda solīto. Ar pašreizējo kārtību mēs atbalstām divkosību, kad cilvēki sola vienu un dara citu. Mums tiktu aiztaupīta tā maskarāde, ko patlaban redzam 11. Saeimā. Mārtiņš Kaprāns, LU doktorants:Nedomāju, ka pašreizējo neskaidro Saeimas balsojumu kontekstā aizklātos balsojumus populistiski vajadzētu vispār atcelt. Tā ir demokrātiska tradīcija, kas pastāv ne tikai Latvijā. Atceļot aizklātos balsojumus, mēs deputātus pakļautu mežonīgai sabiedrības kontrolei. Latvijā trūkst demokrātisku tradīciju, iecietības pret politiskajiem oponentiem. Deputātiem tad varētu būt bail iziet uz ielas. Katram no viņiem ir tiesības būt neatkarīgam no sabiedrības, diezgan politizēto mediju un arī savas partijas spiediena. No otras puses, sāpīga sabiedrības problēma ir cilvēku liekulība. Vajadzētu būt «vīram un vārdam». Bet tas jau ir ētisks, nevis politisks jautājums. Gunita Smiltāne, Spīdolas ģimnāzijas politikas un vēstures skolotāja:No vienas puses, kāpēc gan deputāti nevarētu balsot aizklāti!? Katrs no viņiem ir pieaudzis, atbildīgs cilvēks. Ja partijā jautājums ir izdiskutēts, tad taču būtu jāprotas personīgās patikšanas un nepatikšanas nolikt pie malas. Politika taču ir kompromisu māksla! Tomēr situācijā, kad deputāti cits no cita baidās, slēpjas, melo, acīs skatīdamies, atklāts balsojums būtu nepieciešams. Manuprāt, smieklīgi izskatījās tie seši no Zatlera partijas atšķēlušies deputāti, kuri fotografēja savus vēlēšanu biļetenus, pases un pulksteņus, lai censtos pierādīt, ka balso par Zatleru. Smieklīgi, ja nebūtu traģiski.
