Vai sarunu dalībnieki darījuši visu iespējamo un panākuši maksimālo Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā?
Vai sarunu dalībnieki darījuši visu iespējamo un panākuši maksimālo Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā?
Kopumā par kandidātvalstu ieguvumiem visvairāk liecina gaidāmā maksājumu bilance attiecībās ar ES. Jau pirmajā iestāšanās gadā kopējā neto bilance Latvijai sasniegs 196 miljonus eiro 2004. gadā un palielināsies līdz 338 miljoniem eiro 2006. gadā. Kopējās summas kandidātvalstīm ir grūti salīdzināmas dažādā valstu lieluma dēļ. Objektīvākais rādītājs varētu būt ieguvumu summa, kas pārrēķināta vidēji vienam iedzīvotājam.
Tīrais ieguvums uz vienu Latvijas iedzīvotāju vidēji palielinās no 83 eiro 2004. gadā līdz 141 eiro 2006. gadā. Šis rādītājs ir divas reizes augstāks nekā vidējais rādītājs 10 jaunajām dalībvalstīm (38 eiro 2004. gadā un 67 eiro 2006. gadā), norāda Finanšu ministrijas speciālisti. Attiecīgais rādītājs ir nedaudz labāks tikai Igaunijai 2004. gadā – 91 eiro – un Lietuvai 2006. gadā – 153 eiro. ES ņēmusi vērā Baltijas valstu īpašo statusu kā nesen vēl okupētām valstīm, kuras arī pēc neatkarības atgūšanas bija atkarīgas no Krievijas tirgus.
Finanšu ministrijas atašejs Briselē Aleksandra Kronberga atšķirīgās summas skaidro ar to, ka lielāks guvums Lietuvai saistīts ar ES līdzfinansējumu Ignalīnas AES demontāžai. Savukārt Igaunijai nedaudz lielāka palīdzība uz vienu cilvēku ir saistīta ar zemāku iedzīvotāju koncentrāciju (par 20% mazāk iedzīvotāju uz kvadrātkilometru nekā Latvijā) un relatīvi augstākām infrastruktūras izmaksām. «Katrā ziņā ir svarīgi minēt, ja neto ieguvumu no ES budžeta attiecinātu pret IKP uz vienu iedzīvotāju, tad Latvija izvirzītos pirmajā vietā starp jaunajām dalībvalstīm. Šo rādītāju var pietuvināti pielīdzināt ES palīdzības īpatsvaram viena iedzīvotāja ienākumā,» uzsver finanšu speciāliste.
