Turpinot tēmu par pārmaiņām Jelgavas Autobusu parkā, piedāvājam lasītājiem kāda šofera dzīvesbiedres vēstuli «Zemgales Ziņu» redakcijai.
Turpinot tēmu par pārmaiņām Jelgavas Autobusu parkā, piedāvājam lasītājiem kāda šofera dzīvesbiedres vēstuli “Zemgales Ziņu” redakcijai.
“Izlasot 3. februāra “Zemgales Ziņās” telefoninterviju ar Jelgavas Autobusu parka valdes priekšsēdētāju Pēteri Salkazanovu, priekšsēdētāja vietnieci Viktoriju Ļubļinsku un autoostas administratoru Vitāliju Laboru, vēlos iebilst par to, cik patiesībā nopelna autobusa vadātāji pilsētas maršrutos.
V.Ļubļinska teica, ka šoferi mēnesī nepelna mazāk par 250 latiem, no kuriem pašam jāmaksā arī nodokļi. Pieņemot, ka tiešām autobusa vadītājs mēnesī saņem 250 latu, no tiem sociālais nodoklis ir 33% (Ls 82,50) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% (Ls 36,63), reālais ienākums tātad ir 130,87 lati. Par šādu algu individuālais komersants pilda autobusa vadītāja, kasiera un grāmatveža pienākumus, stundā nopelnot 0,93 latus. Jāņem vērā V. Ļubļinskas sacītais, ka šoferis 15 dienu laikā nostrādā 140 stundu; kad atrodas reisā, viņš uz darbu iet ap pulksten 4.30 (vidēji) un atgriežas mājās ap pulksten 21 (vidēji). Protams, ir paredzēts laiks arī atpūtai. Bet, ja pārtraukums atsevišķos reisos ir pat trīs stundas un autobusa vadītājs nedzīvo pilsētas centrā, tad tas vairs nav atpūtas, bet ir moku laiks. Šoferis ir spiests pārtraukumu pavadīt turpat autobusā, jo par izlietoto degvielu, lai aizbrauktu līdz dzīvesvietai, pašam vien būtu jāmaksā. Reālie ienākumi autobusa vadītājam nepārsniedz 100 latu, no kuriem tāpat jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
V.Ļubļinska apgalvoja, ka viņiem ir vienalga, vai šoferis strādā, noslēdzis darba līgumu, vai ir komersants. Tā nebūt nav, jo kā komersantam šoferim ir tikai pienākumi un nav nekādu tiesību, izņemot tiesības lauzt līgumu ar Jelgavas Autobusu parku, ja kaut kas nepatīk. Turpretī, ja noslēdz darba līgumu starp darba devēju un darbinieku, tad tam ir jānotiek saskaņā ar Darba likumu, kas, lai arī ne pilnīgi, bet tomēr aizsargā darbinieka tiesības.
Protams, rodas jautājums, kāpēc vajadzēja reģistrēties kā komersantam. Diemžēl nebija citas izvēles, ja šo darbu gribēja strādāt vismaz pagaidām, kaut arī nopelnīt varēja tikai 100 latu, jo līgumā bija noteikts, ka jāreģistrējas komercreģistrā kā komersantam.”
Vēstuli komentēt lūdzām JAP valdes priekšsēdētājam Pēterim Salkazanovam un viņa vietniecei Viktorijai Ļubļinskai.
Šoferi mēnesī nepelna mazāk par Ls 250…
V.Ļubļinska: Jā, es minēju autobusu vadītāju vidējo ienākumu līmeni, kas ir ņemts par pamatu, sastādot ikmēneša norēķinu koeficientus. Autobusu vadītāji ir individuālie komersanti, viņu ienākumus nedrīkst pielīdzināt saņemtajai algai un lietot nodokļu aprēķinu “viens pret vienu”, kā tas tiek darīts gadījumā, kad darbinieks saņem algu. Atšķirībā no uzņēmuma darbinieka komersants deklarē savus ienākumus, izdevumus, un nodokļus aprēķina no ienākumu – izdevumu starpības. Komersantu ienākumu līmenis ir ļoti atšķirīgs, jo šoferi apkalpo dažādus maršrutus un līnijas.
Būdams komersants, šoferis vienā personā ir gan autobusa vadītājs, gan kasieris (konduktors), gan grāmatvedis. Komersanta statusā tas ir juridiski savienojamas lietas un pienākumi. Pārejot uz darba tiesiskajām attiecībām un slēdzot darba līgumu, jāņem vērā, ka LR Profesiju klasifikatorā nav tādas profesijas autobusa vadītājs – kasieris (konduktors) – grāmatvedis. Profesiju klasifikatorā ir profesija autobusa vadītājs (kods 8323 01); grāmatvedis (kods 4121 01); autobusa konduktors (kods 5112 02). Tātad, pārveidojot SIA “Jelgavas Autobusu parks” saimnieciskās darbības struktūru, uzņēmuma štatu sarakstā jāizveido trīs dažādas štatu vienības ar attiecīgiem profesiju kodiem un atbilstošu darbinieku skaitu. Var secināt, ka uzņēmumā ievērojami palielināsies darbinieku skaits: papildus jāpieņem darbā no pieciem līdz astoņiem grāmatvedības darbiniekiem – tikpat, cik autobusu vadītāji, autobusu konduktori (kasieri). Profesiju klasifikatorā ir deviņas profesiju grupas, kas izveidotas hierarhijas secībā: 1. grupa – likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas un uzņēmumu vadītāji līdz pat 9. grupai, kurā ietilpst “vienkāršas profesijas” – sētnieki, apkopējas u.c. Profesiju grupām ir dažāds prasmju līmenis, un hierarhijas secībā tām tiek noteikts atalgojums. Uzņēmumā katrai profesijai atbilstoši profesijas kodam tiek izstrādāts un apstiprināts atalgojums. JAP darbiniekiem stundas tarifa likme ir no 1,30 līdz 0,50 latiem. Grāmatvedības darbiniekiem profesijas kods sākas ar 4 un stundas tarifa likme ir robežās no 0,90 līdz 1,10 latiem. Autobusa vadītājiem profesijas kods sākas ar 8 un stundas tarifa likme var būt robežās no 0,55 līdz 0,75 latiem. Konduktoriem (kasieriem) profesijas kods sākas ar 5 un stundas tarifa likme var būt robežās no 0,65 līdz 0,85 latiem.
Autobusa vadītājs 15 dienu laikā nostrādā 140 stundu…
P.Salkazanovs: Autobusu vadītājiem, apkalpojot regulārās līnijas pasažieru pārvadājumos, darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti regulē Ministru kabineta noteikumi nr.137 (pieņemti 26.03.2002.) “Par C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti”, kā arī noteikumi nr.441 (pieņemti 16.10.2001.) “Kārtība, kādā C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošs transportlīdzeklis aprīkojams ar darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci, un šīs ierīces lietošanas noteikumi”. Šie noteikumi nosaka kārtību par darba, par ko maksā saskaņā ar noslēgto darba līgumu, un atpūtas laikiem, par ko nemaksā. Jāpiebilst, ka autobusa vadītājam darba laika prasības ir ļoti stingras, un līdz ar to nav pieļaujamas virsstundas.
Pārejot uz darba tiesiskām attiecībām, šoferiem visos gadījumos, kad darba režīmā būs paredzēts pārtraukums, autobusu vajadzētu novietot uzņēmuma teritorijā Meiju ceļā 62. Transportlīdzekļa brīva lietošana savām vajadzībām būs izslēgta. Šodien, dodoties pārtraukumā savās darīšanās, autobusa vadītājs maksā par degvielu. Pēc būtības katrs autobusa vadītājs komersants izmanto autobusu vai mikroautobusu arī kā savu “dienesta mašīnu”. Jāpiebilst, ka par transporta līdzekļa remontu viņam nav jāmaksā. Pārejot uz darba tiesiskām attiecībām, par šofera vizināšanos maksās pasažieri. Līdz ar to Pārvadājumu daļas speciālistiem pienākums būs stingri sekot, lai autobuss tiktu izmantots tikai pasažieru pārvadājumiem saskaņā ar līniju apkalpošanas grafiku.
Ir vienalga, vai šoferi strādā ar darba līgumiem vai ir komersanti.
V.Ļubļinska: Uzņēmumam nav atšķirības, vai autobusu šoferi ir komersanti vai strādā saskaņā ar darba līgumu. Šajā gadījumā autobusa vadītājs saņems garantētu algu un visas sociālās garantijas, kas nāk kopā ar algu. Jārēķinās ar to, ka garantētā alga ar visām sociālajām garantijām vairs nebūs samērojama ar komersanta ienākumiem, jo autobusa vadītājs pēc Profesiju klasifikatora ir 8. kategorijas strādnieks. Saskaņā ar likumu un citu normatīvo dokumentu prasībām par kases operācijām autobusa vadītājam nav pienākums iekasēt naudu no pasažieriem.
Kā komersantam šoferim ir tikai pienākumi un nav nekādu tiesību, izņemot tiesības lauzt līgumu ar JAP, ja kaut kas nepatīk.
P.Salkazanovs: Jāsāk ar to, ka cienījamā avīzes lasītāja nav lasījusi līgumu, ko JAP no 2004. gada 1. janvāra ir noslēdzis ar autobusa vadītāju komersantu. JAP viņu nodrošina ar visu nepieciešamo, lai viņš godprātīgi un prasmīgi varētu veikt darbu. JAP nodrošina:
1) ar JAP līgumiem un atbildību aizsargātu tirgus nišu komercdarbībai;
2) ar tehniku komercdarbībai un garantētu šīs tehnikas remontu un apkalpošanu;
3) sakarus, braukšanas biļešu pārdošanu un autoostas pakalpojumus;
4) tehnikas kopšanu un tīrīšanu;
5) ar valsts normatīvo dokumentu prasībām noteikto dokumentu kārtošanu, lai saņemtu atļauju apkalpot pasažieru pārvadājumu maršrutus saskaņā ar līgumu.
Galvenais, uz ko nevar pretendēt neviens cits komersants, kas pats strādā, pats riskē un pats atbild, ir tas, ka JAP saskaņā ar noslēgto līgumu pilnībā uzņemas uz sevi riskus un atbildību par pasažieru drošību, uzņemas pienākumus un atbildību par zaudējumiem, kas radušies pārvadāšanas laikā: par biļešu vērtības atlīdzināšanu noteikumos minētajā kārtībā, par bagāžas sabojāšanu vai nozaudēšanu, par pasažiera veselības vai viņa mantas sabojāšanu, sedz zaudējumus, ja pasažieris guvis sakropļojumu, citu veselības bojājumu vai gājis bojā.
Diemžēl šoferu attieksme pret saviem pienākumiem ne vienmēr atbilst komersanta statusam. Bieži JAP saņem sūdzības par autobusa vadītāju rupjo un netaktisko uzvedību, strīdiem ar pasažieriem, zemo apkalpošanas līmeni un elementāras uzvedības kultūras trūkumu.
Esmu pārliecināts, ka reti kuram uzņēmējam vai komersantam ir tāds garantēts atbalsts, tik stiprs materiālais nodrošinājums un tik stipri aizsargāta tirgus niša, kur ir iespēja godīgi strādāt.
