Šādu jautājumu mums 29. martā uzdeva Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ierēdne.
Šādu jautājumu mums 29. martā uzdeva Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ierēdne. Mēs atbildam: «Jā, tā ir Jelgavā un eksistē kopš 1798. gada, kad Jelgavas meistaru meitas, kas pirmās laulājās baznīcā saņēma pūra naudu. Par to viņām katrai bija jāiestāda 12 bērzu alejā starp Sigismunda Georga Švandera un Kristapa Ludviga Teča atdusas vietām. Tā ir tapis vēsturiskas dabas piemineklis – Mīlestības aleja. Tā veltīta diviem Jelgavas savādniekiem vecpuišiem.»
Padomju gados (1955. g.) novākts un pazudis Švandera kapa piemineklis – balts obelisks, kas veidots no Itālijas marmora. 1969. gadā brāzmas alejā izgāza vairākus kokus, to vietā jauni netika stādīti.
Sākoties atmodas laikam, Mīlestības alejas saglabāšanā un atjaunošanā iesaistījās Andris Tomašūns un Imants Geidāns ar 4. vidusskolas skolēniem. Tika iestādīts dzīvžogs gar aleju, salabots gājēju ceļš. 4. vidusskolas absolventi pēc «pēdējā zvana» iestādīja bērziņus, par kuru likteni pēc tam aizmirsa. Tāpat par saviem iestādītajiem kociņiem aizmirst savulaik pompozi organizēto sudrabkāzu dalībnieki. Pirms dadžiem gadiem bērziņus pie Teča pieminekļa iestādīja Spīdolas skolas skolēni ar A.Tomašūna piedalīšanos. Ar to arī interese par Mīlestības aleju izbeidzas.
Ir atkal pavasaris. Mostas daba, mostas aktīvākai darbībai arī cilvēki, tikai ne jau kā kopēji, bet kā postītāji, piesārņotāji. Par pagājušajā pavasarī izrautajiem un nolauztajiem bērziņiem jau «Zemgales Ziņas» rakstīja.
Šogad 28. martā parādījās sulu tecinātāji, pēc kuru nelikumīgās darbības tagad daudz sulas zaudē divi koki, jo sulu tecēšanas laikā grūti aizdarīt brūces. 30. martā kāda kundzīte zilā mētelī lauza zarus. Tagad lūzuma vietas arī atdod savu daļu sulas. Uz aizrādījumiem šādi ļaudis reaģē divējādi – vai nu «Neko tādu nedaru, gribēju sulas», vai arī atbild ar dusmām, ka iztraucēti savā darbībā.
Kā pastaigu objektu Mīlestības aleju izmanto dažāda gadu gājuma ļaudis – sākot no zīdaiņa līdz sirmgalvim. Žēl tikai, ka aiz daudziem paliek dažādas turzas, papīri, pudeles, stikli.
25. martā caur aleju līdz Teča piemineklim aizstaigāja jauns pāris. Brīnišķīga bija diena, brīnišķīga, balta līgava! Tikai vedējiem iepriekš vajadzēja pavērties, vai piedrazotā aleja pēc ziemas nedaudz neaptumšos šo dienu. Varbūt viņiem bija vienalga?
Grūti mums, iepretim Mīlestības alejai dzīvojošajiem, karot ar alejas postītājiem, tādiem, kas atļaujas braukt ar mašīnām, tostarp arī «Lattelekom».
Tādēļ 29. martā, kad bijām «notvēruši» sulu tecinātāju, atkārtoti lūdzām palīdzību Jelgavas Reģionālajai vides pārvaldei, bet viņu darbiniece pat nezināja, vai Mīlestības aleja atrodas Jelgavā. Kā var palīdzēt nosargāt, ja nezina kur un ko?
Liepājā, Kuldīgā, Smiltenē – tur attieksme noteikti būtu citāda.
Žēl, bet diviem pensionāriem alejas sargāšana un kopšana drīz nebūs pa spēkam, ja sabiedrība nenāks palīgā. Ceram uz līdzcilvēku izpratni. Nepostīsim to, ko cits cēlis, nepiegružosim, bet palīdzēsim sakopt!
A.Strēlis, pensionēts enerģētiķis,
M.Strēle, pensionēta bērnu ārste
