Jelgavas novada Domes deputāti, kuri vienlaikus strādā arī algotu darbu pašvaldībā, līdz šim bijuši atturīgākie viedokļa paudēji gan par «medību semināru» 2009. gada decembrī, gan nelikumīgajām medībām Platones pagastā šā gada 24. februārī. Atšķirībā no valsts pārvaldes pašvaldībās lēmējvara nav nodalīta no izpildvaras un deputāti, kas pieņem lēmumus, tos vienlaikus gan izpilda, gan kontrolē.
Arvīds Dravnieks, Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs:Parasti labu pārvaldību min tad, kad kaut kas pārvaldē acīmredzami nav kārtībā. Parasti tam vairs nav nekāda sakara ar labu pārvaldību. Diemžēl atbildes nav saņemamas, vienkārši izdarot dažas matemātiskas darbības. Problēmu var analizēt vismaz no trim skatpunktiem. Tie ir vēlēšanu tiesību ierobežojumi, interešu konflikts un vadības zinātnes atziņas. Vēlēšanu tiesību ierobežojumi pašvaldības iestādes vadītājiem Saeimā ir apspriesti vairākas reizes. Parastā deputātu atbilde uz ekspertu priekšlikumiem – bet tad jau pagastā vispār nebūs par ko balsot! Faktiski runa ir par interešu sadursmi. Pat ja tā ir tikai šķietama, tā rada uzticības zudumu. Pašvaldības iedzīvotājiem vairs nevajadzētu balsot par deputātu kandidātu, kurš rīkojies pretēji iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību likums neparedz komunāru principu, sadalot pārvaldes jomas starp ievēlētajiem deputātiem. Tie paši tikumi, kas vada lielos politiķus, liek rīkoties arī pašvaldību politiķiem. Lai novērstu šaubas, kā interesēs darbojas deputāti, būtu sapratīgi noteikt amatu savietošanas ierobežojumus. Likumdevējam ir liela rīcības brīvība. Sabiedrību satur kopā tikumi, nevis likumi. Taču, ja tikumi ir izvirtuši, tie jāpielabo ar likumiem.Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece, labas pārvaldības standartu pētniece:Likums neaizliedz pašvaldību deputātiem vienlaicīgi ieņemt amatus arī izpildvarā, un šāda prakse pašvaldībās ir, taču tajā nekā laba nav ne no viena aspekta. Likumi vispār ļoti minimāli regulē pašvaldību deputātu darbu, un savulaik 90. gados tika ļauts vienlaikus būt gan deputātam, gan strādāt pašvaldībā tāpēc, ka valdīja uzskats – deputātam par viņa darbu daudz nav jāmaksā. Tomēr šīs sistēmas pamati nav uzbūvēti labi. Deputāti, kas strādā izpildvarā, nevar būt neatkarīgi savos lēmumos, viņiem jādomā, par ko drīkst izteikties un par ko ne. Deputāta pienākums ir uzraudzīt izpildvaras darbu, taču šajā gadījumā tās ir tipiskas interešu konflikta situācijas, jo deputāts ir gan uzraugs, gan uzraugāmais. Mazāki interešu konflikta riski ir tad, ja deputāts strādā privātajā sektorā, bet, ja publiskajā, iespējamais kaitējums sabiedrības interešu aizstāvībai ir pietiekami liels. Lielajās pašvaldībās būtu jāatsakās no šīs liekulīgās sistēmas, kas rada vēl vienu risku – politika var ienākt izpildvaras darbā, ar deputāta rokām pašvaldības institūcijās veidojot politiku. Tas var radīt draudus, ka, mainoties politiskajai varai, mainās arī izpildītāja vara. Ar likumu būtu jāparedz stingrāki ierobežojumi, kādus amatus drīkst vai nedrīkst ieņemt ievēlētie deputāti. Kristīne Kode, biedrības «Idea» valdes priekšsēdētāja:Mans viedoklis šajā jautājumā ir pietiekami neitrāls. Protams, sabiedrības ievēlētam deputātam pirmajā vietā jābūt tautas interesēm, jo viņš par deputātu kļuvis, lai strādātu iedzīvotāju, savu vēlētāju labā. Ja vienlaikus deputāts grib strādāt arī izpildvarā, viņam ir jāvērtē, vai šis darbs netraucēs būt pietiekami objektīvam lēmumu pieņēmējam. No Jelgavas novada pašvaldības darbiniekiem esmu dzirdējusi, ka Ziedonis Caune ir līderis, turklāt ļoti prasīgs vadītājs. Grūti spriest, vai tas ietekmē viņam pakļauto deputātu darbu.
