Šodien vārda svētki svinami Mirdzām, Žanetēm un Žannām.
Šodien vārda svētki svinami Mirdzām, Žanetēm un Žannām.
Pensionēto skolotāju kluba priekšsēdētāja tautas lietišķās mākslas studijas “Līve” dalībniece Mirdza Blūma vārdadienas apsveikumus sāka saņemt jau pagājušā nedēļā. Iemantotā cieņa, mīlestība un profesija rada plašu paziņu un draugu loku. No 1957. līdz 1982. gadam Mirdza Blūma bija Aizupes pamatskolas direktore, taču viņu atceras arī Bauskas vidusskolā, kur pēc Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes absolvēšanas tika aizvadīti pirmie astoņi darba gadi. Bauskā vienā no pirmajām stundām kāds piecus gadus par skolotāju vecāks puisis ģeogrāfijas stundā pajautājis: “Skolotāj, vai jūs nezināt, kurā zemē aug putras āboli?” Mirdza toreiz attapusies, ka putras āboli ir mūsdienās visiem zināmie ķirbji. Starp citu, arī tomāti Latvijā tika saukti citādi – par “mīlestības āboliem”.
Ar Aizupes pamatskolas direktores rūpēm uzcelta skolas piebūve, kas ir četras reizes lielāka par veco skolu un nokārtotas citas lietas.
Pensijas gados Blūmas kundze ir uzņēmusies skolotāju pensionāru kluba vadīšanu. Viņa arī dzied kluba ansamblī “Zemgales virši”. Dziedāšanas prieks mantots no tēva. Viņš stāstījis, ka Pirmā pasaules karā latvieši un vācieši ierakumos klausījušies viens otra dziesmās, un tajā laikā nav šāvuši. Rokdarbi – tas no mātes. Mirdza Blūma ir ieguvusi tautas daiļamata meistares diplomu. Pašas darinātais tautas tērps aplūkojams valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” nule izdotajā krāšņajā grāmatā “Meistari. Latviešu tautas lietišķā māksla 20. – 21. gadsimta mijā”. 1985. gadā visiem Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku diriģentiem bija Mirdzas Blūmas gatavotās atšķirības zīmes. Viņas darinātās prievītes ir daudzviet Latvijā, Jaunzēlandē, ASV, Kanādā un citās zemēs, kur varbūt aug arī putras āboli.
