Aija Branta: «Jāatzīst, ka, nosakot apsūdzētajiem sodu, tiesas dažkārt pieļauj kļūdas».
Nereti Latvijā ir dzirdēti skaļi gadījumi, kur kāds likumpārkāpējs saņēmis vai nu pārāk maigu, vai arī pārāk bargu sodu. Vai Latvijas tiesu sistēma ir objektīva, un kāpēc Latvijā par maza apmēra zādzību pienākas lielāks sods nekā dažiem pedofiliem? Kādi ir šīs sistēmas trūkumi, un kāpēc tādi rodas?
Par zādzību vai krāpšanu nelielā apmērā Latvijā tiesas cietumsodus piespriež aptuveni trešdaļai notiesāto. Nelielā apmērā – tas nozīmē vērtību ne vairāk kā viena minimālā mēnešalga. Tikmēr par robu ieciršanu valsts makā – vismaz piecdesmit minimālo mēnešalgu vērtībā – cietumsods ir vien divos procentos gadījumu. Skaitliski tas izskatās vēl niecīgāk – viens cietumsods gadā. Visbiežāk cietumsods ir nosacīts. Tikmēr soda mērs, ko teorētiski paredz likums, ir gana bargs. Ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi organizētā grupā – līdz pat 10 gadiem cietumā. Bet, ja vēl ir apsūdzība par naudas atmazgāšanu, – līdz 12 gadiem cietumā. To, ka šāda sodu piemērošanas politika neattur no nozieguma izdarīšanas, atzīst gan eksperti, gan izmeklējošās iestādes. Līdz ar to rodas arī jautājums par sodu samērību dažādiem noziegumiem un dažādām cilvēku grupām.
Cilvēkiem pietiek trūdēt
Kāds iedzīvotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsver, ka sodu sistēma Latvijā ir nesakārtota un aktuālākais jautājums mūsdienās ir tieši netaisnīga soda piespriešana. «Tieslietas un juridiskā puse man ir sveša, bet no dzīves kaut ko saprotu. Saprotu arī to, ka cilvēku soda atbilstoši likuma kārtībai, bet bieži vien viņš tiek sodīts pārāk bargi. Ir daži pazīstami cilvēki, kuri noķerti par marihuānas smēķēšanu un audzēšanu. Šiem puišiem draud lieli cietumsodi. Savukārt pirms kāda laika izskanēja, ka Liepājas tiesa diviem pedofiliem piesprieda policijas uzraudzību un piespiedu darbus par to, ka šie kungi vairākus gadus seksuāli izmantojuši mazu meitenīti. Viela pārdomām, ko ne viens vien jau ir savā galvā izvērtējis un nospļāvies. Es uzskatu, ka cilvēkiem Latvijā pietiek trūdēt, ir pienācis laiks veikt krasas izmaiņas likumdošanā, jo ir valstis, kurās arī par pedofiliju piespriež nāvessodu,» teic vīrs.
Vai sodu samērība ir taisnīga?
Juris Volcītis no Strautiņiem pagājušajā gadā tika aizturēts par marihuānas audzēšanu un tirgošanu. Pie viņa tika atrasts kilograms marihuānas. 12. janvārī notiks atkārtota tiesa, lai lemtu par sodu J.Volcītim. Viņam var piespriest cietumā aizvadīt 7–15 gadus. Savukārt 2014. gadā Tukuma rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā par piecus gadus vecas meitenes seksuālu izmantošanu apsūdzēts kāds vīrietis, kuram piesprieda divu gadu cietumsodu nosacīti. Vai šāda sodu samērība ir taisnīga?
J.Volcīša gadījumā jāņem vērā arī pētījumi (piemēram, ASV dzīvojoša ārsta, kā arī Hārvarda un Jeila universitātes absolventa Viveka Muthija pētījumi), kuros atzīts, ka marihuānu var izmantot medicīnā un tā ir salīdzinoši nekaitīga viela, jo nav reģistrēts neviens gadījums, kad kāds no šīs vielas būtu gājis bojā. Par šo jautājumu publiskajā telpā izteicies arī politisko jautājumu eksperts Jurģis Liepnieks. «Visā Rietumeiropā nav kriminālsodāmības par marihuānas lietošanu. Piemēram, katru gadu Latvijā no alkohola un tabakas, kas izraisa atkarību, mirst daudz cilvēku. Bet tas ir atļauts, tajā nav nekādas loģikas! Visā cilvēces vēsturē no marihuānas neviens nav nomiris. Jautājums nav par to, vai vajag legalizēt marihuānu, bet par to – kad tas notiks,» uzsver J.Liepnieks.
Mūžībā aiziet aptuveni 200 cilvēku
Jau pērn portālā manabalss.lv par marihuānas dekriminalizāciju (atļaušanu to audzēt savām vajadzībām un lietot) parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas ir pietiekami, lai iesniegu šo iniciatīvu Saeimā izskatīšanai. Marihuāna pasaulē tiek lietota ne tikai kā rekreācijas (brīvdienu) narkotiskā viela, bet arī medicīnā – ārstējot vēzi, depresiju, trauksmi, ēšanas traucējumus un lai palīdzētu cilvēkiem izārstēties no smago narkotiku un alkohola atkarības. Salīdzinājumam: Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka no pārmērīgas alkohola lietošanas Latvijā vien ik gadu mūžībā aiziet aptuveni 200 cilvēku.
Par marihuānas audzēšanu un izplatīšanu Latvijā draud 7–15 gadu cietumsods, bet par nelegāla alkohola izgatavošanu un tirdzniecību var uzlikt naudas sodu: fiziskajām personām – no 350 līdz 700 eiro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas; juridiskajām personām – no 1400 līdz 14 000 eiro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas. Latvijā bijuši gadījumi, kad par nelegālu alkohola tirdzniecību tiek piešķirts arī reāls cietumsods, taču tas nav liels.
Piedāvāts ieviest ķīmisko kastrāciju
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere kādā intervijā uzsvēra, ka Latvija izceļas citu valstu starpā ar to, ka šeit par mazām zādzībām (tā dēvētajām zaptes burciņas zādzībām) ir lielāki sodi nekā par seksuālu vardarbību pret bērniem vai sievietēm. Pērn Liepājas tiesā nolasīts spriedums, ar kuru tēvs un dēls – Jevgeņijs Smirečanskis un Oļegs Smirečanskis – tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību veikšanā ar mazgadīgo pret viņas gribu. Tiesa J.Smirečanski sodīja ar piespiedu darbu uz 240 stundām un probācijas uzraudzību vienu gadu, bet O.Smirečanski – ar 200 stundu piespiedu darbu un probācijas uzraudzību. Abiem solidāri jāatmaksā valstij cietušajai izmaksātā kompensācija 1120 eiro, kā arī valstij ar tiesāšanos un advokāta pakalpojumiem saistītie izdevumi – 201,97 eiro katram.
Savukārt Latvijā tik skaļi izskanējušajam Imantas pedofilam Latvijas tiesa piespriedusi bargu sodu – 25 gadus cietumā. Ja tiktu pieņemts lēmums pārsūdzēt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu Imantas pedofila lietā, tad Imantas pedofilam Naurim Pikšteinam piespriestais soda izciešanas termiņš varētu tikt samazināts, maksimums, par pieciem gadiem.
Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» uzsver, ka Saeimai sodi par seksuālu vardarbību pret bērniem jāpadara maksimāli bargi. «Saskaņa» piedāvās palielināt cietumsoda termiņu, taču pagaidām konkrēts priekšlikums nav zināms. Vienlaikus ieteikts ieviest divas jaunas normas, tostarp ķīmisko kastrāciju, ko varētu piemērot noteiktos gadījumos kā papildu sodu.
Neizpratne par piespriesto sodu
Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnese Aija Branta uzsver, ka kriminālsodu piemērošana ir svarīga ne tikai tiesnešiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā. «Nereti pēc tā saucamo skaļo krimināllietu iztiesāšanas tiek pausta neizpratne par kādam konkrētam apsūdzētajam piespriesto sodu, kā arī apgalvots, ka nav izprotami sodu noteikšanas principi. Jāatzīst, ka, piemērojot apsūdzētajiem sodu, tiesas dažkārt pieļauj kļūdas,» pauž A.Branta. Viņa atzīst, ka sodu noteikšana ir atkarīga ko katra tiesneša subjektīvā viedokļa, lai gan, protams, tiesneša viedoklim jāiekļaujas arī ar likumu piešķirto pilnvaru normās.
«Tā kā sods tiek piemērots konkrētai personai, kas veikusi noziedzīgu nodarījumu, sodam jābūt individualizētam,» teic A.Branta. Līdz ar to ir tikai vispārīgi spriest par zaptes burciņu zādzībām un smagākiem noziegumiem. A.Branta uzsver, ka ir jāizvērtē, vai šis noziegums izdarīts atkārtoti, vai cilvēks nožēlo izdarīto, vai viņš ir spējīgs laboties un tā tālāk.
Noziegumi ir jāskata pēc būtības – tam piekrīt arī Valsts probācijas dienesta vecākā referente Anita Romanova. «Piespriežot sodu, tiek vērtēti dažādi faktori, un citreiz cilvēkam var būt garīgi traucējumi, līdz ar to viņam piešķirtais sods sabiedrības acīs var būt pārāk mīksts. Mēs nenodarbojamies ar soda piespriešanu, tāpēc nevaru gluži par to spriest, taču mūsu klienti, protams, ir dažādi. Citi pieņem savu sodu, bet citi, protams, vēlētos mazāku. Tas ir atkarīgs no paša cilvēka, vai viņš apzinās to, ko ir izdarījis otram. Ja cilvēks to neapzinās, tad sods vienmēr šķitīs netaisnīgs,» teic A.Romanova. Viņa uzsver, ka sodu individualizācija ir ļoti vērtīga un ir nepieļaujama situācija, ka, piespriežot sodu, netiek ņemti vērā visi apstākļi.
Valsts nerūpējas
«Soda piespriešana cilvēku jau pamatā nemaina. Viņš var to izciest sakostiem zobiem, bet, ja viņā ir iekšējā pretestība, tad tas neko nemaina. Cietumā, protams, cilvēks ne vienmēr kļūst labāks,» atzīst A.Romanova.
Svarīgi ir arī uzsvērt, ka Latvijā pastāv mūža ieslodzījums. A.Romanova norāda, ka šāds sods piemērots pietiekami daudzām personām. Drīzumā gan varētu rasties arī kāda problēma. «Ap 2020. gadu pirmie uz mūžu notiesātie varētu iziet brīvībā, jo pēc zināma gadu skaita notiesātajam ir iespēja prasīt amnestiju. Teorētiski šādiem cilvēkiem ir iespēja iznākt ārā no cietuma. Viņi būs izcietuši savu sodu un pēc amnestijas nokļūs sabiedrībā, kur atkal būs jāiemācās dzīvot. Agrāk tiem, kuri izcietuši pilnībā sodu, palīdzēja arī probācijas dienests, bet kopš 2008. gada šādu funkciju neveicam, jo valsts tam nepiešķir finansējumu. Vai sabiedrība būs drošāka, ja smagu noziegumu izdarītāji vienkārši iznāks ārā un neviens viņus neuzraudzīs, kā arī nesniegs viņiem atbalstu? Pašlaik par šādiem cilvēkiem valsts nerūpējas, bet šīs funkcijas veic nevalstiskās organizācijas,» saka A.Romanova.
Jāsāk no baltas lapas
Šis jautājums gan atkal kļuvis aktuāls, un notiek diskusijas par to, vai cietumsodu izcietušām personām nepieciešams atbalsts turpmāk. «Cietumsodu izcietušai personai ir iespēja sākt dzīvi no baltas lapas, bet mēs visi labi zinām, cik grūti ir šādu dzīvi uzsākt, ja nav līdzcilvēku atbalsta un ilgstoši esi bijis izolēts,» uzsver A.Romanova. Tieši šis secinājums liek apjaust tiesu sistēmas vājos punktus, kad cietumsodi tiek piemēroti vai nu nesamērīgi lieli, vai arī nesamērīgi mazi. Notiesātā persona tiesu sistēmā ir svarīga līdz soda saņemšanai un izciešanai, taču vēlāk šiem cilvēkiem atkal ir jānonāk sabiedrībā. Vai nebūtu efektīvāk par maziem noziegumiem piemērot alternatīvus sodus un bargākus par lielākiem nodarījumiem? Šis jautājums lai paliek mums katram pārdomām.
Daži piemēri, kādi sodi un par ko Latvijā piemēroti
◆ 1963. gadā dzimušajam Jēkabpils iedzīvotājam Vilim Simanovam noteikts 18 gadu cietumsods par meitas noduršanu un mājas nodedzināšanu. Lai gan, izskatot šo lietu pirmajā instancē, Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē 2011. gada 6. aprīlī V.Simanovam piesprieda 13 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz pusotru gadu, Augstākā tiesa apgabaltiesas spriedumu daļēji atcēla un noteica apsūdzētajam bargāku sodu – reālu brīvības atņemšanu uz 18 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trīs gadiem.
◆ Kādam vīrietim par pēkšņas ēstgribas apmierināšanu Kauguros, izsitot veikalam logu, sods var būt brīvības atņemšana līdz 10 gadiem cietumā.
◆ Apes novada Virešu pagastā, uzlaužot durvis, kāds zaglis iekļuvis saimniecības ēkā un nozadzis kvadraciklu «Honda». Cietušajam radīti zaudējumi 4491 latu apmērā. Alūksnes policijā par zādzību uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175. panta 3. daļas «Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā». Par šo noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
