Nu jau labs laiciņš pagājis, kopš notika Pilsētas svētki. Bet šodien atkal atsaucam tos atmiņā tādēļ, ka ir apkopotas interesantas domas.
Nu jau labs laiciņš pagājis, kopš notika Pilsētas svētki. Bet šodien atkal atsaucam tos atmiņā tādēļ, ka ir apkopotas interesantas domas. Vērtēt šos svētkus rakstiski bija konkursa «Zemgales Zeltene» pašreizējā cikla dalībnieču uzdevums. Interesantākās domas atklāja arī «Zemgales Ziņu» lasītājiem.
Iepriecina, ka šim darbam meitenes pievērsušās ļoti rūpīgi – gandrīz visas apceres ir mākslinieciski noformētas. Viena no gaumīgāko darbu autorēm ir Jelgavas 1. ģimnāzijas audzēkne Sigita. Viņa raksta: «Vai tev ir tava pilsēta? Man ir – Jelgava! Ar lepnumu un prieku to varu pateikt ikvienam. Esmu kaut arī maza, tomēr daļiņa no Jelgavas. Tieši tāpēc mani iepriecina, ka manai pilsētai ir arī savi svētki, tāpat kā man.»
«Jelgava ir dzīva, tā aug un attīstās, tagad piedzīvo savu augšāmcelšanos. Gaidīdama savus svētkus, Jelgava saskurinās un uzplaukst. Tā ir neaprakstāma sajūta – redzēt cilvēkus ar smaidošām sejām, brīvus un neatkarīgus. Visnozīmīgākās man likās ģimeņu sacensības, mākslinieku darbu izstādes atklāšana, pūtēju orķestra koncerts un Jelgavas Jaunā teātra koncertuzvedums». Tā raksta LLU Mājturības specialitātes studente Agnese.
Mūzikas koledžas audzēkne Anda atzīst, ka šais trīs dienās guvusi iespēju ne tikai lieliski atpūsties, bet rast arī jaunas domas un atziņas. «Pārdomu brīdis manī iestājās, apmeklējot Kurzemes hercogu kapenes. Pirmo reizi sajutu, ka šīs vēsturiskās personas ir bijušas īsti un reāli cilvēki.»
Ilzi no Bauskas rajona Gailīšu pagasta sajūsminājusi mākslas izstāde Vēstures un mākslas muzejā. «Gleznas aizpildīja zāli, un man kļuva tik silti un labi, pat aizmirsu ko visu citu. Domās biju iegājusi krāsu juceklī.»
Jelgavas 1. ģimnāzijas audzēkni Ievu saistījušas citas izjūtas.«Pirmo reizi izjutu garīgo mūziku baznīcā. Stundu garais koncerts pagāja nemanot. Mani pārsteidza kādas meitenes vēlējums «Lai Dievs palīdz klausīties!» Tas bija tik mīļi un jauki. Jaukāku svētku noslēgumu, cilvēku un Dieva mīlestības apliecinājumu, nevaru iedomāties.»
Blakus jūsmīgajai emocionalitātei ir arī racionālāks vērtējums. Spīdolas ģimnāzijas audzēknes Līgas spriedums: «Kopumā es biju nedaudz vīlusies. Darbība lielākoties notika pie pilsētas kultūras nama. Biju domājusi, ka tas būs vērienīgāks, ar «lielāku troksni» visā pilsētā.»
«Centrālajā laukumā bija diezgan liela burzma, ko radīja ielu basketbols. Tas neiederējās Pilsētas svētku kontekstā. Radās sajūta, ka Jelgavā notiek nevis pilsētas, bet gan sporta svētki.» Tā domā jelgavniece, Latvijas Universitātes studente Aiga.
Dobeles ģimnāzijas audzēkne Vita raksta: «Pie kultūras nama jokus stāstīja un publiku izklaidēja Jānis Jarāns un Dainis Porgants. Man viņu joki ne īpaši patīk, daži no tiem nemaz nav smieklīgi, reizēm pat pārkāpj labas gaumes robežas. Man gribas kaut ko dvēselīgāku, pārdomas raisošu.»
Jelgavas 4. vidusskolas audzēknes apskata rubrikā «Nepatika» ir vesela rinda iebilžu. Starp tām: «Lielākais uzsvars tika likts uz basketbolu. Tas Jelgavai nav tik tipiski. Dažādās spēles tika piedāvātas tikai vīriešiem. Ko lai dara dāmas? Kuģīti tā arī nesagaidīju. Bija vai nebija – nezinu. Pirms svētkiem nemanīja jelkādu rosīšanos. Likās, ka svētku nemaz nebūs.»
Šo apskatu var beigt ar Jelgavas 2. ģimnāzijas audzēknes Lienes atziņām: «Pilsētas svētki ilga trīs dienas, un gluži kā senajiem latviešiem svinēšana notika «trīs dieniņas, trīs naksniņas». Domājot par Pilsētas svētkiem kopumā, atkal vajadzēja secināt, ka jelgavnieki ir visai kūtri. Bet tomēr svētki izdevās. Simbols – Baltā kaza – centrā vēl joprojām atgādina par Pilsētas svētkiem.»
Pasākuma vērtējumā piedalījās 21 Zeltenes titula pretendente. Visus meiteņu darbus nodosim svētku organizētājiem – Jelgavas Kultūras centram.
Droši vien, ka tie dos jaunas ierosmes nākamo pasākumu rīkošanai.
