Ja sāk pilēt deguns un celties ķermeņa temperatūra, aizjožam uz aptieku pēc kaut kādām drapēm, uzkarsējam pienu ar medu un liekamies uz auss zem siltām seģenēm.
Ja sāk pilēt deguns un celties ķermeņa temperatūra, aizjožam uz aptieku pēc kaut kādām drapēm, uzkarsējam pienu ar medu un liekamies uz auss zem siltām seģenēm. Pēc dienas, divām varam atkal spriņģot dienišķajās gaitās. Sarežģītāk, ja slimības pazīmes uzrāda mūsu mazais dzīvības kamoliņš Zeme. Tad ar dažām aspirīna «ripām» līdzēt nevar.
Var jau diskutēt par to, vai tiešām Ziemeļkoreja un Irāka ir paši nejaukākie augoņi vai pat ļaundabīgie audzēji uz planētas miesas, tomēr pārnestā nozīmē metastāzes no šiem perēkļiem jau labu laiku traucē dzīvi pārējam organismam. Un kas ir labākais ķirurgs pasaulē? Ne jau kaut kāds draiskulis Karlsons, kas dzīvo uz jumta, bet gan lielvalsts ASV. Kārtējo reizi uzņēmusies līdera lomu, tā, vēršoties pret iespējamiem terorisma, bakterioloģiskā vai kodoluzbrukuma draudiem, trin skalpeli kārtējai operācijai, īpaši nerēķinoties ar pārējās pasaules viedokli, turklāt gatavodamās uzšķērst un iznīcināt vienlaikus divus cilvēces draudu perēkļus.
Cilvēku attiecībās parasti intriga esot meklējama vispirms sievietēs, pēc tam naudā. Starpvalstu attiecībās vienpersoniski valda Mamons. Tāpat kā cilvēkiem katram savs krekls tuvāks, tā globālā mērogā noteicošās ir un paliek «valstiskās intereses». Tām tiek atrasti dažādi vairāk vai mazāk puķaini aizkariņi vai iesaiņojums. Arī ASV attieksmē pret Irāku tomēr cauri rūpēm par cilvēces atbrīvošanu no terorisma sērgas un kodolbriesmām spīd «interešu» īlens. Tas šķiet jo durstīgāks tāpēc, ka pati lielvalsts piedzīvo nepieredzētas ekonomiskās grūtības, savukārt Irākai ir lielisks plāksteris līdzīgām vainām – nafta.
Pašlaik, kad uz Persijas līci virzās ASV flotile ar jūras kājniekiem, kļūst nepārprotami skaidrs, ka jau apriori šī lielvalsts bija apņēmusies pakļaut Irāku savai dresūrai vai tur plīst, vai lūst. To apliecina arī nesenā publikācija Amerikas avīzē «Boston Globe»: Amerikas Savienoto Valstu Speciālo uzdevumu spēku un Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti jau vairākus mēnešus darbojušies Irākā, «lai palīdzētu sagatavot ASV invāziju». Aģenti tur apzina raķešu palaišanas iekārtas, mīnu laukus, naftas atradnes un pretgaisa aizsardzības objektus tā dēvētajās lidojumu aizlieguma zonās. Viņi koordinējuši arī rietumvalstu aviācijas uzlidojumus vairākām radariekārtām. Tiek novēroti objekti, kas varētu būt saistīti ar Irākas bruņojuma programmām. Citi aģenti savukārt cenšas atrast potenciālos vietējos līderus, kas iebrukuma gadījumā varētu sadarboties ar ASV prezidenta Džordža Buša administrāciju. Līdzīgu taktiku Vašingtona piekopa Afganistānā, pirms militārās operācijas sākuma meklējot sabiedrotos ziemeļu aliansē. Aptuveni 150 amerikāņu aģentiem pievienojušies arī daži briti, jordānieši un austrālieši.
Savukārt Ziemeļkoreja «štatus» aizkaitinājusi ar to, ka iedarbinājusi atomreaktorus, kurus iespējams izmantot kodolieroču ražošanai. Jaušams, ka arī pret šo valsti ASV nevēlas demonstrēt ne iecietību, ne mierīgu sarunu taktiku. Tās vietā tiek pārtverti Phenjanas kuģi un konfiscētas raķetes, kas sūtītas uz Jemenu. Savukārt Ziemeļkoreja paziņojusi, ka ekonomiskās sankcijas pret to nozīmēs karu, un tāpēc aicina Vašingtonu sēsties pie sarunu galda, ka Vašingtonas apgalvojums par tiesībām pārtvert kuģus ir pierādījums tās «nelikumīgajai un nehumāni naidīgajai politikai pret Ziemeļkoreju» un tās vienpusībai. Ziemeļkoreja uzskata, ka šāds «pirātisms» tiek īstenots kā daļa no ASV pielāgotas savaldīšanas stratēģijas pret Ziemeļkoreju. Tā nozīmē totālas ekonomiskās sankcijas, kas mērķētas uz Ziemeļkorejas izolēšanu, apspiešanu un karu. «Sarkanie» korejieši, nevēlēdamies pakļauties savaldīšanai, savukārt atiež zobus un brīdina, ka ASV būtu jāizvēlas dialogs ar Ziemeļkoreju, nevis karš, skaidri apzinoties, ka «būs jāmaksā ļoti augsta cena par šādām neapdomīgām rīcībām.»
Formāli ASV paziņo, ka joprojām ir atvērta dialogam ar Ziemeļkoreju, savukārt ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūra (IAEA) pieprasījusi Ziemeļkorejai, kas pirms nedēļas izraidīja aģentūras inspektorus, pildīt starptautiskos kodoldrošības noteikumus.
Kā beigsies tā vēl arī neuzsāktais abu valstu dialogs, ja pār to apriori pacelts «ķirurga» skalpelis?
Atšķirībā no pacienta, kas pirms operācijas tiek iemidzināts vai vismaz padarīts nekustīgs, šīm divām reāli draudošajām operācijām gaidāma smaga pretdarbība. Tūkstošiem bruņotu irākiešu izteikuši gatavību aizstāvēt savu valsti no iespējama ASV un tās sabiedroto iebrukuma. Irākas prezidents Sadams Huseins paziņoja, ka Irāka ir gatava jebkādai militārai konfrontācijai ar ASV. Tiek uzskatīts, ka brīvprātīgo grupējumā «Jeruzalemes armija» ir aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kas galvenokārt bruņoti ar automātiskajiem ieročiem. Ievērojot irākiešu mentalitāti un reliģisko fanātismu, slaktiņš var izcelties baiss.
Savukārt Ziemeļkorejas ideologi nepārprotami izteikuši gatavību nospiest pogu, pedāli vai kloķi, kas spētu likt zemeslodei apmest kūleni.
Vai tas notiks? Vai Apvienoto Nāciju Organizācija pilnvaros ASV veikt iecerēto misiju? Atbilde nebūs jāgaida ilgi, jo dzīvojam trauksmainā laikā, kad laikmeti tiek sapresēti sekundēs, kad acumirklī iespējams tiklab fatāli kļūdīties kā nest svētību. Kuģi ar ASV jūras kājniekiem jau ir ceļā, tas var ilgt kādas 40 diennaktis. Vai ar šo īso laika sprīdi pietiks, lai tomēr novērstu baisi reālos jaunu karu draudus? Arī Latvijai šis jautājums zināmā mērā var izrādīties aktuāls, ja reiz esam par mata tiesu no dalības NATO. Tādēļ vien gribētos, lai ASV par pašreizējo aktivitāti vajadzētu slavēt, nevis pelt.
