Uzlūkojot laikrakstos publicēto Jelgavas tirgus projektu, kļūst ļoti skumji. Vai tiešām tādu senu cilvēces izgudrojumu kā tirgu var ievietot prastā lielveikala kastē bez dvēseles un bez sava primārā uzdevuma!
Jau no senatnes visā pasaulē tirgus ir centrālā pilsētas vieta, kur satikties, tirgoties, izrādīties. Jā, tur uzstājās arī mākslinieki – bardi, cirks, teātris… Arī latviešiem tirgus vienmēr ir bijis kas īpašs. “Tirgus braukšana”, “Tirgus diena”, Aleksandra Čaka “Umurkumurs”, Jelgavā dzimušā klasiķa Jāņa Valtera glezna “Tirgus Jelgavā”, kas ir viens no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dārgumiem.
Galvaspilsētā ārzemniekiem ar lepnumu rāda Centrāltirgu, augošu popularitāti Rīgā gūst Kalnciema ielas tirgus, cerams, ka atdzims arī Āgenskalna tirgus. Ar to mēs esam īpaši šajā komercializētajā pasaulē. Vai mums pietrūkst lielveikalu kastīšu? Vai mums maz talantīgu cilvēku, kas ar prieku piedalītos konkursā par Jelgavas tirgus koncepcijas un skiču projekta izstrādē? Nē. Taču tā vietā tirgus attīstītājs steigā piedāvā projektu, ko radījis arhitektūras un būvniecības birojs, kas galvenokārt nodarbojas ar vienkāršu ražošanas ēku projektēšanu un būvēšanu. Jelgavas tirgum jābūt unikālai vietai, kas piesaista cilvēkus gan no pilsētas, gan no laukiem, kā arī no tālām zemēm. Tai jābūt pievilcīgai pirmkārt amatniekiem un lauksaimniekiem. To var papildināt ar dažāda rakstura augstas kvalitātes mākslas pašdarbnieku un mākslinieku radošām izpausmēm. Tirgum jābūt audzinošam. Tādam, kas paceļ cilvēkus, rada augstu kvalitāti apkalpošanā, kultūrā, domāšanā.
Būsim ar taisnu un stingru mugurkaulu! Atgriezīsim piemirstos jēdzienus “vīrs un vārds”, “godavīrs”. Leposimies ar to, ko radām!
