Laikrakstā «Zemgales Ziņas» šā gada 24. februārī bija publicēts graujošs raksts ar virsrakstu «Izcērtot zarus, veido ainavu».
Laikrakstā «Zemgales Ziņas» šā gada 24. februārī bija publicēts graujošs raksts ar virsrakstu «Izcērtot zarus, veido ainavu». Centos iztēloties, kā šāds fakts izskatās dabā: viens vīrs, iekāpis kokā vai pacelts ar autopacēlāja grozu, vicinās pa gaisu ar cirvi. Katrā ziņā uz šādu ainu no malas paskatīties būtu visai amizanti. Lai nu paliek profesionālie negludumi raksta autores Zanes Auziņas ziņā, tālāk – par nedaudz nopietnākām šajā rakstā minētām lietām. Vispirms par uzņēmuma «Zaļā rota» parka «kopšanas» aktivitātēm februārī. Par tām vairāki cilvēki man uzdevuši jautājumus. Vai tik agri ir jāuzsāk parku un dekoratīvo stādījumu kopšanas darbu izpilde? Noteikti, ne! Katram darbam ir savs laiks. Arī atzīta apstādījumu kopšanas autoritāte Aivars Griķis savā grāmatā «Apstādījumu ierīkošana un kopšana» raksta, ka tikai aprīlī veido koku un krūmu vainagus. Vai visus kokus un krūmus var kopt (apzāģēt) vienlaicīgi un kad ienāk prātā? Sulojošus kokus un krūmus apgriež lapu plaukšanas laikā, pārējos – pirms tam.
Jau ilgāku laiku Latvijā vairākās vietās, tai skaitā arī Jelgavā pie Baložu stacijas un citur, vērojama kā liepu, tā arī dažādu apšu, vītolu, gobu, vīksnu un pat ozolu brutāla apzāģēšana. No kupliem augošiem kokiem paliek «augt» tikai trīs līdz sešus metrus gari stabi. Tādēļ pamatots ir jautājums: Vai pastāv atšķirība starp brutālu apzāģēšanu, kopšanu un apgriešanu?
Šāda brutāla apzāģēšana kokiem ir kaitīga. Pa lielajām, neapstrādātajām zāģējumu brūcēm tiek veicināta koku inficēšanās ar dažādām slimībām un sekmēta to priekšlaicīga bojāeja. Par to var pārliecināties Jelgavā, Katoļu, Lielajā un Raiņa ielā.
Aivars Griķis kā saprātīgu savā grāmatā apraksta tikai kopšanu un atjaunojošo apgriešanu. Ar kopšanas apgriešanu regulāri tiek retināti gan koku, gan krūmu vainagi. Izgriež iekaltušus, sausus, vecus un bojātus zarus, tādus, kas krustojas vai rīvējas.
Atjaunojošo apgriešanu veic pāraugušiem krūmiem un dzīvžogiem, tos nogriežot 10 līdz 15 centimetru virs kakliņa. To veic pēc ilgāka laika, un pēc tās krūmi obligāti jāmēslo. Atjaunojošo apgriešanu ar sekmēm var izmantot tikai šādām plašāk pazīstamām krūmu sugām: filadelfiem, Alpu vērenēm, klintenēm, ligustriem un ceriņiem. Šo apgriešanas veidu nelieto kokiem.
Vai visiem dekoratīvajiem krūmiem veicama atjaunojošā apgriešana pavasarī? Atjaunojošā apgriešana pavasarī nav ieteicama tādiem agri ziedošiem dekoratīvajiem krūmiem kā forsītijām, spirejām un ceriņiem, jo tiek nogriezta ievērojama potenciālo ziedu daļa. Šie krūmi jāapgriež pēc ziedēšanas, lai līdz rudenim izveidotos spēcīgi dzinumi ar jauniem ziedpumpuriem.
Vai lieliem kokiem ieteicams izzāģēt lielus zarus? Tikai jauniem kokiem īsina zaru galus, lai iegūtu kompaktu vainagu. Lieliem kokiem vairumā gadījumu jāatturas no zaru īsināšanas, jo tad tie kļūst kropli un bieži inficējas ar dažādām slimībām. Liepas labi ļaujas vainaga formēšanai, bet tas jādara regulāri no iestādīšanas brīža, un formējamo zaru diametrs nedrīkst būt lielāks par 0,5 centimetriem. Savukārt brutāla liepu apzāģēšana, kā to var pārliecināties Katoļu ielā, noved pie stādījumu nenovēršamas bojāejas.
Cik lielām zaru brūcēm jābūt un vai tās jāaizkrāso? Zaru jānozāģē līdzeni līdz ar zara valnīti, veidojot pēc iespējas mazāku zāģējuma brūci. Katra zāģējuma brūce, lai arī kur tā atrastos, ir jāaizkrāso ar eļļas krāsu.
No iepriekš teiktā es nevaru piekrist A.Lomakina kunga vērtējumam – šajā firmā strādā speciālisti, par kuru profesionalitāti nav pamata uztraukties. Vienīgais, kam šajā rakstā varu piekrist, ir tas, ka no malas koku izzāģēšana izskatās elementārs darbs, taču patiesībā, lai to veiktu, ir jābūt zināšanām un iemaņām.
Ejot uz Eiropu, arvien vairāk sākam saprast, ka kopti un gaumīgi veidoti apstādījumi ir ne tikai nozīmīga Latvijas tēla un biznesa reklāmas sastāvdaļa, bet arī svarīga ekoloģiskā audzināšana. Pareizi kopti apstādījumi noskaņo labvēlīgi, rada uzticību un pozitīvas emocijas, kuras diemžēl pašreiz tik ļoti bieži pietrūkst. Savā nesakoptībā nenovelsim visu vainu uz naudas trūkumu, lai gan arī tas nav mazsvarīgi. Pamatu pamatā ir darbs – kārtīgs, pamatots, godīgs un nepieciešams.
