Saslimstība ar cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji augt. Pasaulē ar to sirgst aptuveni 246 miljoni iedzīvotāju.Cukura diabēts ik gadu 3,8 miljoniem cilvēku ir nāves cēlonis. Tā komplikāciju ārstēšana prasa milzīgus veselības aprūpes līdzekļus. ES valstīs vidējās ārstēšanas izmaksas vienam diabēta slimniekam ir par 66 procentiem lielākas nekā pacientam, kuram tā nav. Ārstēšanas izdevumi atkarīgi no cukura diabēta komplikāciju smaguma.Visā pasaulē 14. novembrī tiek atzīmēta Diabēta diena, lai sabiedrība būtu vienota cīņā pret šo slimību.Otrā tipa cukura diabēts ir hroniska slimība, ar to parasti sirgst gados vecāki ļaudis un pacienti ar lieko svaru. Pēdējos gados audzis arī bērnu ar lieko svaru un cukura diabētu skaits. Otrā tipa cukura diabēts parasti sākas, cilvēkam nemanot. Savlaicīgi to var konstatēt, vien nosakot cukura līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā veicot glikozes slodzes testu. Otrā tipa cukura diabētu veicina mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. Maldīgi uzskatīt, ka tas rodas no pārmērīgas cukura vai saldumu ēšanas.Agrīna cukura diabēta atklāšana un ārstēšana var palīdzēt novērst vai aizkavēt šīs slimības radītos sarežģījumus. Tieši komplikācijas visvairāk ietekmē ar minēto kaiti slimu cilvēku dzīves kvalitāti, tās ir galvenais invaliditātes iemesls un samazina dzīves ilgumu.
Svarīgi reizi gadā cukura līmeni asinīs pārbaudīt cilvēkiem ar lieko svaru; ja vecums virs 45 gadiem; ja agrāk tas bijis nedaudz paaugstināts; ja paaugstināts holesterīna līmenis asinīs; ja paaugstināts asinsspiediens ar sirds – asinsvadu slimībām sirgstošajiem; smēķētājiem; ja tuviem radiniekiem ir cukura diabēts; sievietēm, kurām kaut reizi grūtniecības laikā konstatēts paaugstināts cukura līmenis asinīs.
