Nesenajā ES samitā valstu līderi vienojās līdz martam noslēgt starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu, kas nozīmētu jaunus nosacījumus ES dalībvalstīm attiecībā uz budžeta deficīta robežām un citiem rādītājiem. Topošā līguma mērķis ir glābt eirozonu no krīzes, un tā parakstīšana varētu prasīt arī izmaiņas nacionālajās konstitūcijās. Vienīgā valsts, kas brīdinājusi par līguma bloķēšanu ir Lielbritānija.
Velta Leja, folkloras kopu «Dimzēns» un «Zemgaļi» vadītāja, Latvijas Folkloras biedrības valdes locekle:Man nav noteikta viedokļa par to, vai ES valstīm vajadzētu integrēties ciešāk. Jebkurā draudzībā vai valstu savienībā ir svarīgi, lai tu brīvi vari just un paust savas tautas kultūras vērtību pamatu. Es 2003. gadā balsoju par iestāšanos ES un jūtos tai piederīga kā Eiropas ziemeļu un Baltijas tautu pārstāve. Ikviens, kurš kopj savu nacionālo kultūru, apzinās savas saknes, saprot arī citas, jo īpaši kaimiņu tautas. Viesturs Vēveris, sociologs:Domāju, ka pie ciešākas integrācijas ES valstis nonāks agri vai vēlu. Iedzīvotāji vienkārši apjēgs, ka tālāka integrācija dod lielākus ieguvumus nekā zaudējumus. Tiesa, pēc 2004. gada tā laika divdesmit piecas ES dalībvalstis nespēja vienoties par kopīgiem ideāliem, kopīgu konstitūciju. Taču jāatceras, ka tas notika sen nepieredzētas ekonomiskās augšupejas apstākļos. Tagad, kad ES neatliekami jācenšas tikt galā ar ekonomiskām problēmām, ciešākai integrācijai ir daudz saprotamāki mērķi nekā tolaik. Ja ne citādi, tad ciešāka integrācija vēlāk notiks ārēju faktoru iespaidā – kad pasaulē nostiprināsies citas valstu apvienības ar, ticams, eiropiešiem grūtāk pieņemamām vērtībām. Protams, jārēķinās, ka Eiropa sastāv no dažādiem blokiem, kuros pat vienas nācijas ietvaros cilvēku grupu vēlmes atšķiras. Tāpēc, manuprāt, Eiropas Parlaments ir visiem saprotamākā un tāpēc visgodīgākā ES tautu intereses pārstāvošā institūcija. Tieši tai tad arī vajadzētu veidot Eiropas integrācijas politiku. Sliktāk būtu, ja šos jautājumus risinās ierēdņi un ietekmīgāko valstu vadītāji vienatnē. Pat ja tas lēmumus ļautu pieņemt ātrāk, pieredze rāda, ka šaurā lokā pieņemtie lēmumi eiropiešu – vismaz Latvijas iedzīvotāju – vairumam šķiet gan nesaprotami, gan aizdomīgi. Vineta Tetere, LLU Ekonomikas fakultātes lektore:Tas nav nepieciešams, jo tādējādi var tiks zaudēta valsts neatkarība – viss tiks regulēts no ES. Iespēja integrēties vēl dziļāk pastāv, taču domāju, ka šādā situācijā radīsies arvien lielākas pretrunas. Protams, process ietekmēs ne vien pašas valsts neatkarību, bet arī visus iedzīvotājus, un šādas pārmaiņas ne vienmēr nozīmē labklājību.
