Stāsts ir par kādu neticamu, bet priecīgu gadījumu manā dzīvē, kas, kā es domāju, izglītotu cilvēku padarīja zināmā mērā māņticīgu.
Stāsts ir par kādu neticamu, bet priecīgu gadījumu manā dzīvē, kas, kā es domāju, izglītotu cilvēku padarīja zināmā mērā māņticīgu.
Strādāju vienā no zinātniskās pētniecības institūtiem. Atceros, tas bija 29. septembrī. Izlasīju, ka manā Auna horoskopā pareģota tikšanās ar tuvu cilvēku, bet šajā dienā man bija paredzēts dienesta komandējums uz vienu no Eiropas galvaspilsētām. Tuvi cilvēki dzīvo kopā ar mani Jelgavā, un tikai māsa – Liepājā. Ar viņu ļoti reti satiekamies.
Nopukojos par muļķīgo horoskopu un devos plašajā pasaulē. No rīta izlidoju no Rīgas lidostas un, paveicis darbu, tās pašas dienas vakarā devos atpakaļ uz Rīgu. Kad tuvojāmies galvaspilsētai, pēkšņi pa radio paziņoja, ka sliktu laika apstākļu dēļ Rīgas lidosta mūs nevar pieņemt, tādēļ nosēžamies Liepājas lidostā.
Tā pavisam neticami un negaidīti piepildījās horoskopā pareģotais, jo es, tā sakot, tieši no debesīm nonācu sev tuva cilvēka – māsas – skāvienos. Skaidrs, ka nesēdēju lidostā un negaidīju labāku laiku, bet braucu pie viņas.
Indulis Gailītis, kuram māsa Ārija dzīvo Liepājā
