Šo rakstu nekādā gadījumā nevajadzētu uzlūkot kā narkotiku propagandu.
Šo rakstu nekādā gadījumā nevajadzētu uzlūkot kā narkotiku propagandu. Tajā paudīsim viedokli, kāpēc tik daudz aktīvistu no Vakareiropas un izslavētās demokrātijas «mekas» ASV iestājas par vieglo narkotiku legalizāciju.
Par vieglajām narkotikām tiek uzskatītas kanabis tipa narkotikas (marihuāna un hašišs), kuru iedarbība salīdzinājumā ar tādiem draņķiem kā kokaīns, opija atvasinājumi un ķīmiskās indes ir niecīga. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka alkohols un tabaka rada lielāku pieradumu nekā marihuāna un hašišs. Tāpat intoksikācija cilvēka organismā no tabakas un alkohola ir lielāka nekā no «zālītes» smēķēšanas, jo pilnīgi pietiek ar divām līdz trīs devām dienā pat pašiem kaislīgākajiem šā paraduma piekopējiem. Atzīts arī, ka nav iespējama vieglo narkotiku pārdozēšana, jo nāvējošā deva ir 20 kg hašiša vai 600 cigaretes ar marihuānu, ko nu nekādi nav iespējams dabūt sevī iekšā. Turpretim alkohola nāvējošā deva ir krietni vien limitētāka. Ne alkoholu, ne tabaku līdz šim nekur pasaulē nav izdevies izskaust, līdzīga situācija veidojas arī ar vieglajām narkotikām. Ir jāatzīst, ka aizlieguma politika ir izgāzusies, jo tā rada tikai pretēju efektu. To apliecina arī vēsture. Kad ASV tika izsludināts tā sauktais «sausais» likums, alkohola patēriņš tikai pieauga un plauka noziedzība –psiholoģiski viss aizliegtais ir tas saldākais. Kā liecina Holandes Veselības aizsardzības ministrijas dati, kur hašišs un marihuāna ir legalizēti kopš 70. gadu vidus, šo vielu patēriņš ir krietni krities. Jūtami samazinājies kokaīna, heroīna un pat alkohola patēriņš. Tāda pieredze ir Holandei, kuras kasē kopš vieglo narkotiku legalizēšanas ieplūst ievērojamas naudas summas no akcīzes nodokļa.
Pašlaik ir izveidojusies visai absurda situācija, jo vienīgais arguments pret vieglo narkotiku legalizāciju ir kaitējums veselībai. Bet, ja ņem vērā, ka valstī alkohola patēriņš nemitīgi pieaug un tā iedarbība un devas krietni vien pārsniedz marihuānas un hašiša kaitējumu, tad loģisks risinājums būtu vieglo narkotiku legalizācija, kas krietni vien mazinātu alkohola patēriņu un valstij nestu papildu ienākumus, kurus varētu ieguldīt profilaktiskos pasākumos, aicinot jaunatni atturēties no veselībai kaitīgu vielu lietošanas.
Tomēr viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc būtu jālegalizē marihuāna un hašišs, ir apstāklis, ka, reglamentējot ar likumu šo vielu izplatību un lietošanu, palielināsies valsts kontrole šajā jomā. Proti, šīs vielas varēs tirgot tikai valsts atzītas farmaceitiskās kompānijas, tādejādi marihuānas un hašiša lietotāju veselības risks nenoliedzami samazināsies, jo būs iespēja izvairīties no nekvalitatīva produkta. Legalizējot vieglās narkotikas, valstij būs iespēja noteikt attiecīgās tirdzniecības vietas, kā tas ir Amsterdamā, un limitēt vecuma cenzu, lai šīs narkotikas nevarētu iegādāties pusaudži. Pastāvot šādai, ar likumu stingri reglamentētai vieglo narkotiku izplatībai, to lietotāju skaits drīz vien samazinātos. Pašreizējā situācijā vieglo narkotiku legalizācijas aizliegums palielina izplatītāju ienākumus. Šo narkotiku legalizācija ļautu efektīvāk apkarot smago narkotiku izplatību un citus ar tām saistītos noziegumus.
Jāatzīmē arī tas, ka pēc ārstu atzinumiem marihuānai ir arī ārstniecisks efekts, – tā palīdz pret vemšanu, neirozēm un astmu, normalizē acs iekšējo spiedienu glaukomas slimniekiem. ASV dažos štatos ir atļauta marihuānas un hašiša tirdzniecība, pircējam uzrādot ārsta recepti.
Tomēr nevajag arī aizmirst, ka tās ir un paliek narkotikas.
