Esmu jelgavnieks kopš dzimšanas un arī LLU (toreiz LLA) sienas esmu iepazinis no bērnības, kad četru gadu vecumā sāku dejot pie Maijas Salzirnes «Kalves» bērnu tautas deju pulciņā. Tādēļ man jo īpaši skumji lasīt, ka mūsu universitātes vadība tā vietā, lai ieklausītos ārzemju ekspertu vērtējumā un visiem spēkiem cīnītos par šo ieteikumu ieviešanu dzīvē, tos nosauc par virspusējiem – citējot ļoti cienījamās rektores Irinas Pilveres viedokli: «Viņi nav spējīgi iedziļināties mūsu problēmās, tāpēc vērtējums bija virspusējs…»
Latvijas valstij bijuši nu jau 24 neatkarības gadi, lai ieviestu pārmaiņas, līdzīgi, kā to jau sen izdarījusi Igaunija. Un nevajadzētu taisnoties, ka mēs to nevaram, jo valsts mūs neatbalsta – kurš gan cits, ja ne universitāšu vadība pārliecinās valsti, ka izglītība un zinātne ir prioritāte? Jāpiebilst, ka jau 1992. gadā veiktais Latvijas zinātnes starptautiskais novērtējums būtībā ieteica to pašu (interesenti ar to var iepazīties, jo šis vērtējums ir publicēts), tikai Latvijas zinātnes pārvaldītāji un vecā profesūra to neņēma vērā – tā ir tā lielā atšķirība no mūsu ziemeļu kaimiņiem.
LLU vadība, kā pausts «Zemgales Ziņās» 12. martā, «neuzskata, ka situācija būtu satraucoša», un «LLU starptautiskie sasniegumi nav nemaz tik slikti». Nu, Alberts Einšteins teiktu, ka viss, protams, ir relatīvi… Piemēram, datu bāzē «Web of Science» ar LLU adresi minētie apmēram 70 raksti nobāl pret Tartu Universitātes 1785, par simtu atpaliekam arī no Igaunijas Zemeszinātņu universitātes (Igaunijas Lauksaimniecības akadēmijas mantinieces) apmēram 170 publikācijām. Arī Latvijas Universitātei šajā datu bāzē ir tikai ap 570 rakstu.
Visumā galveno problēmu atzīst abas LLU amatpersonas – valsts nespēj nodrošināt to, ko paredz Augstskolu un Zinātniskās darbības likumi. Taču, manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka ar savu darbību LLU maskē esošo situāciju – mēs varam salikt dažādus ķeksīšus, taču zinātne mūsdienās nav lokāla. Un tikai LLU, šķiet, ir iespējams, ka pilna laika profesoram «Web of Science» datu bāzē mūsdienās nav neviena zinātniska raksta. Ja mēs esam pasaules zinātnes telpā, tad mums ir jāpieņem tās noteikumi vai jāpazūd. Izlasot rakstu, šķiet, ka LLU vadība diemžēl nolēmusi, ka mums jāpazūd no pasaules zinātnes un «vispirms jāstrādā vietējo nozaru labā». Varbūt tad jautājums par LLU nosaukuma maiņu nemaz nebija tik neloģisks, tikai jāmaina nevis vārds «lauksaimniecība», bet «universitāte». ◆
Dr.biol. Oskars Keišs, LLU VMF vieslektors, LU Bioloģijas institūta vadošais pētnieks
