Pagājušajā nedēļā paraugos no mežacūkām, kas atrastas nobeigušās Lietuvā, konstatēta bīstama infekcijas slimība – Āfrikas cūku mēris. Kaimiņvalstī ieviesti apkarošanas pasākumi, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos. Iespējai, ka inficētas mežacūkas var šķērsot Latvijas robežu, gatavojas Pārtikas un veterinārais dienests, kura vadītājs Māris Balodis situāciju raksturo kā «augstāko trauksmes līmeni», kā arī uzsver, ka cūkkopjiem dzīvnieku inficēšanās gadījumā jārēķinās ar ganāmpulka pilnīgu iznīcināšanu.
Ziedone Bērziņa, SIA «Buku audzētava» Valgundes pagastā
Turam ap simt mežacūku. Cūkas dzīvo iežogojumā, tāpēc nedomāju, ka varētu būt kāda bīstamība. It kā aicina pastiprināti uzmanīties, bet mēs īpaši nepiesargāmies – žogi taču ir, nekādi citi dzīvnieki iekšā netiek. Cilvēki no malas iežogojumos neiet, tikai darbinieki, kas baro. Ekskursantus iežogojumos nevedam, mums nav kā zooloģiskajā dārzā. Tomēr vīruss ir vīruss un paredzēt neko nevar. Ja ir ekskursijas, mūsu gids izvēlas, kur atbraucējus vest. Mežacūkas saskatīt apmeklētājiem ir grūti, viņas turas pie kokiem un aiz krūmiem, ekskursantiem rādām tikai briežus. Jācer, ka varam dzīvot mierīgi un tās divas slimās Lietuvas cūkas nesataisīs kaut kādus jokus. Īpaša satraukuma mums nav, paļaujamies, ka infekcija apstāsies, kā sākusies.
Kaspars Kovaļenko, dzīvnieku infekcijas slimību eksperts, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes vieslektors
Diemžēl pastāv varbūtība, ka slimība var iekļūt Latvijā – ar cūkgaļu, mājas un meža cūkām. Lietuva no Jelgavas nemaz tik tālu nav. Jācer, ka lietuvieši savus pienākumus izpildīs kārtīgi. Ierobežojumi ir stājušies spēkā – cūkgaļas imports no skartajiem reģioniem apstādināts, riski it kā minimizēti. Tomēr dzīvnieku migrācija notiek tik un tā, jo areāls, kurā mežacūkas meklē barību, ir visai liels. Nav pārspīlēti aicinājumi pēc medībām dezinficēt apavus un apģērbu. Tagad nebūtu prāta darbs braukt uz Lietuvu medīt mežacūkas.
Latgalē klasiskais cūku mēris vēl nav pazudis, arī šī problēma pastāv, un pavasarī turpināsies vakcinācija pret to. Savukārt pret Āfrikas cūku mēri vakcīnas nav. Bīstamība ir tikai pašām cūkām, cilvēkiem riska nav. Ēdot inficētu gaļu, teorētiski risks nepastāv, tomēr jebkurā gadījumā lietot uzturā tādu gaļu nevajadzētu.
Cūkkopjiem jāseko līdzi ganāmpulka veselībai, un, parādoties jebkādu slimību pazīmēm, nekavējoties jākonsultējas ar veterinārārstu. Aizdomu gadījumā pašrocīgi dzīvnieku likvidāciju nevajadzētu sākt, jāsagaida speciālistu slēdziens. Ja Latvijā konstatēs Āfrikas cūku mēri, tas ļoti smagi skars cūkkopības industriju. Eksportējam milzīgu cūkgaļas apjomu uz Krieviju – ja tā noteiks aizliegumu un nozare zaudēs lielāko eksporta tirgu, industrijai to pārdzīvot būtu smagi.
Jānis Grosbārdis, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs
Jelgavas novadā reģistrēta 21 cūku novietne, dzīvnieku skaits ir neliels, bet kopumā Dienvidzemgales pārvaldē ir 167 novietnes un 67 000 cūku Bauskas, Jelgavas un Dobeles bijušajos rajonos.
Āfrikas cūku mēris ir daudz lipīgāks par klasisko cūku mēri. Biodrošības pasākumi attiecas gan uz mazajiem, gan lielajiem audzētājiem. Riska grupā ir arī mazās saimniecības, kur ir tikai piecas, trīs vai divas cūkas. Turklāt mazajās saimniecībās risks mājas cūkai saskarties ar meža cūku ir daudz lielāks, bet risks kļūst ļoti liels, ja saimnieks ir mednieks. Kūtīs nedrīkst ielaist svešus cilvēkus, nevajadzētu cūkām dot pārtikas atkritumus.
Pērkot sivēnus, aicinu ļoti lielu uzmanību pievērst, kas ir pārdevējs. Nevajadzētu pirkt no tiem, kas tirgo no transportlīdzekļiem, vai iegādāties no nepazīstamiem cilvēkiem. Jāuzmanās, iegādājoties sivēnus pēc sludinājuma, jo nevar būt drošs, ka dzīvnieki nav no skartajām teritorijām Lietuvā. Mēs kontrolēsim, vai dzīvnieki no tādiem apgabaliem nenonāk mūsu reģiona kautuvēs, vai netiek izmantota barība, kas tur ražota.
Slimību pārnēsā mežacūkas, kuru kustību ierobežot nav iespējams, līdz ar to arī prognozēt tās izplatību nav iespējams. Būtiskākais – lai slimība nenokļūst mājas cūku populācijā, bet tas ir atkarīgs no katra saimnieka. Mēs kontrolēsim savu iespēju robežās.
Aivars Liepiņš, zemnieku saimniecība «Līcīši» Cenu pagastā
Mums ir tikai dažas cūkas, tāpēc domāju, ka satraukums par Āfrikas cūku mēri mūs īpaši neskar. Tā kā pamatā esam kazu saimniecība, vairāk raizējamies par šo dzīvnieku veselību. Kad izplatījās nagu un ragu sērga, tad gan veicām dažādus aizsardzības pasākumus. Cūkas nav mūsu pamatbizness – tās varu turēt un varu neturēt. Triecienu rukšu slimības mums nevarētu nodarīt, lai gan nenoliedzu, ka ziņas no Lietuvas ir nepatīkamas. Mūsu saimniecībai tas nav dzīvībai bīstams notikums.
