Sen zināmā paruna «mūžu dzīvo, mūžu mācies» vēsta, ka izglītošanās process notiek nemitīgi un nekad nebeidzas.
Sen zināmā paruna «mūžu dzīvo, mūžu mācies» vēsta, ka izglītošanās process notiek nemitīgi un nekad nebeidzas. Tā kā mūsdienās viss plūst un mainās ļoti strauji, arī zemniekam jāpaspēj modernizācijai tikt līdzi. Taču tam vajadzīgi finansu līdzekļi, arī valsts atbalsts un liels gribasspēks, jo bieži vien mūža vidū nepavisam nav viegli atgriezties skolas solā, apmeklējot kursus vai seminārus, arī darbs gaida. Cik lielā mērā izglītoties ir nepieciešamība?
Reģionālās attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš uzsvēra, ka zemniekiem ir vēlēšanās gūt aizvien jaunas zināšanas. To viņi esot apliecinājuši, aizpildot aģentūras sagatavotās anketas, kas tika izplatītas Platonē. Uz jautājumu, kas saimniekus visvairāk interesē, tika atzīmētas dažādas lietas – subsīdiju, SAPARD administrēšana, informātika, datorprogrammas u.c.
«Arī prakse rāda, ka viņiem nepieciešama izglītība,» teica R.Vītoliņš. Viņš piebilda, ka neatsverami ir zināt, kur saņemt vajadzīgo informāciju. Ikviena iestāde cenšas rīkot seminārus un kursus, taču svarīgi, lai par tiem zemnieki vispār uzzinātu.
R.Vītoliņš uzskata, ka valsts dalība zemnieku izglītošanā varētu notikt ar SAPARD.
Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecības «Apiņi» saimnieks Valdis Meikulāns ir pārliecināts, ka izglītošanās ir obligāta, jo viss iet uz priekšu un tam jāseko līdzi. Viņš pagaidām kursos vai semināros nepiedalās, bet garie ziemas vakari būs jāpavada strādājot, jo viņa pārziņā ir visai specifiska nozare – dārzeņkopība. Saimnieka darba sezona esot 12 mēnešu.
«Ja ir kāds mani interesējošs seminārs – aizeju. Kvalitatīvu un noderīgu informāciju var gūt pieredzes apmaiņā un lasot attiecīgus preses izdevumus. Vairāk vajadzīgs zināt par tehnoloģijām, lai pats spētu sev atvieglot darbu,» sprieda V.Meikulāns. Viņš uzskata, ka valsts atbalsts jūtams minimāli. Saimnieks bažījās, vai valstij vispār vajadzīgi ražotāji. «Ar tirdzniecību vien visus caurumus neaizlāpīsi.»
Arī Glūdas pagasta «Asteru» saimnieks Aleksandrs Sņetkovs apgalvoja, ka jāizglītojas vienmēr. Kaut arī viņam jau ir augstākā izglītība, saimnieks atzina, ka daudz kas ir mainījies un zināšanas jāpilnveido. A.Sņetkovs vēlētos uzzināt jaunāko par tehniku, ķimikālijām, arī datoriem, gan piebilstot, ka šīs ierīces mājās neesot, jo saimniecība nav tik liela. Viņš labprāt apmeklētu seminārus vai kursus, jo īpaši ziemā, kad brīvāks laiks. Pašlaik esot daudz darba, arī naudas jautājums neesot pēdējais.
A.Sņetkovs nav manījis zemnieku izglītības veicināšanā valsts atbalstu. Viņš zināja teikt, ka ir dzirdēts par citu saimnieku centieniem gūt zināšanas.
