Kārtējo sarūgtinājumu izjutām pēc Zanderu kapu apmeklējuma. Pirms trijiem gadiem zaudēju meitu.
Kārtējo sarūgtinājumu izjutām pēc Zanderu kapu apmeklējuma. Pirms trijiem gadiem zaudēju meitu. Kāzu jubilejas dienas rītā znots pie kapu kopiņas nolika sievas mīļākos ziedus – frēzijas. Pusdienlaikā māmiņai savu pušķi aiznesa arī mana mazmeita. Kad vakarpusē, atsteigdamies no studijām, atdusas vietu apmeklēja mazdēls, puķu vāze jau bija tukša. Es saprotu, ka kapu apsaimniekotāji nevar katrai kopiņai blakus stāvēt.
Vai cilvēkiem, kas zog mirušu cilvēku piemiņai nestus ziedus, ir sirdsapziņa? Kā šie zagļi var mierīgi dzīvot? Kļūst smagi ap sirdi, par to domājot.
