«Satiksmes dalībniekiem trūkst savstarpējas cieņas» (28. jūlijs) kājāmgājēja: Nezinu, kā ir automašīnu vadītājiem, bet man gan reizēm pārskrien šermuļi, kad redzu, kā tās mašīnas drāžas.
“Satiksmes dalībniekiem trūkst savstarpējas cieņas” (28. jūlijs)
kājāmgājēja: Nezinu, kā ir automašīnu vadītājiem, bet man gan reizēm pārskrien šermuļi, kad redzu, kā tās mašīnas drāžas. Pagājušajā nedēļā pat redzēju gaišu mašīnu melniem stikliem gar Keramiku aizdrāžamies vismaz ar 150 kilometriem stundā. Diez ko tādi domā? Ja pašiem sevis nav žēl, tad padomātu vismaz par citiem – var ciest gluži nevainīgi cilvēki.
jautājiens: To, kas notiek uz ceļiem, laikam citādi kā par ārprātu būtu grūti dēvēt. Piekrītu TV izskanējušam viedoklim, ka būtu jākonfiscē transporta līdzeklis gadījumos, ja tā vadītājam nav tiesību, ja viņš brauc dzērumā, kā arī gadījumā, ja īpašnieks, kuram ir tiesības, autiņu uzticējis vadīt cilvēkam, kam to nav.
Auditors: Un tomēr, šķiet, vaina meklējama nevis agresīvajos braucējos (he, moderns vārdiņš, uz kuru visu var “norakstīt”), bet gan pašā Ceļu policijā. Ja sākumā, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, uz ceļiem bija vērojama zināma kārtība un miers, tad tagad visi agresīvie braucēji ir kā no ķēdes norāvušies. Laikam taču tā “piecīšu sistēma” darbojas joprojām. Neraugoties uz visiem pēdējo dienu ceļu negadījumiem un sistemātiskajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tā arī nav nācies dzirdēt, ka kāds vadītājs būtu saņēmis maksimālo soda punktu skaitu un šķīries no savām tiesībām (iespējams, ka esmu palaidis to garām).
maris: Kā gribu, tā braucu, gan jau kāds izpestīs… Kas izpestīs bojāgājušos? Nevaru iedomāties, kā būtu, ja es braucot nogalinātu savu blakussēdētāju, it īpaši tuvu cilvēku vai draugu. Jābūt atbildībai pret tiem, kas ir ar Tevi.
Atkariigaa: Riebjas, ka tikko sāk runāt par mums, braucējiem, tā uzreiz visu vainu noveļ uz Ceļu policiju. Viņi nebrauc mūsu vietā, tāpēc nevar ietekmēt mūsu braukšanas stilu.
