Nav pamata uztraukties, ka bez soda varētu palikt vainīgie, kuru pastrādāto noziegumu lietas pazudušas no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras – tā uzsver «Ziņu» aptaujātie eksperti. Viņi norāda, ka tik pārdrošu soli spēruši noziedznieki «ar pamatīgu naglu kurpē», tomēr, lai cik smaga nodarījuma pēdas mēģināts pagaisināt ar šo zādzību, tas neizdosies.
Ģenerālprokuratūra, kuras pakļautībā esošās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras telpās pagājušajā nedēļā tika apzagts seifs, arī šonedēļ komentāros ir skopa. Uz jautājumu, vai tiesa, ka lietas pazudušas tikai no viena konkrēta prokurora seifa, iestādes preses sekretāre Laura Pakalne atbild: «Prokuratūra nekomentē šādus jautājumus. Prokuratūra arī nesniedz informāciju, cik lietas nozagtas, vien var norādīt, ka tās bijušas vairākas.» Lietas atjaunot liek likums Ģenerālprokuratūras pārstāve informē, ka visās lietās pieņemti lēmumi par kriminālprocesa atjaunošanu. «Lietas tādos gadījumos ir jāatjauno obligāti, to liek likums,» «Ziņām» saka bijušais Zemgales tiesas apgabala virsprokurors Pāvels Cvetkovs. Viņš norāda, ka prokuratūras lietvedībā ir smagu un sevišķi smagu noziegumu lietas: «Tie ir cilvēku likteņi, drāmas cilvēku dzīvēs.» Viņš nevēlas komentēt, kura interesēs būtu bijusi zādzība, taču ir pārliecināts, ka to darīja «cilvēki, kam kurpēs ir tāda nagla, kas spieda uz pārdrošību.» Viena no skaļākajām lietām, kuras materiāli nozagti, ir bruņotās laupīšanas gadījums Jēkabpilī, un nav izslēgts, ka līdz zādzībai darījumos ar lielajiem finanšu līdzekļiem bijušas iesaistītas arī augstas amatpersonas.Arī sabiedriskās politikas pētniecības centra «Providus» kriminālsodu eksperts Andrejs Judins nešaubās, ka lietas tiks atjaunotas. Vienīgais jautājums ir, vai tās atjaunos pilnībā un cik ilgu laiku tas prasīs. «Pašlaik daudz kas ir datoros, bet pierādījumu skaits var samazināties,» saka A.Judins. «Taču nav pamata uztraukties, ka vainīgās personas paliks nesodītas,» viņš teic un piebilst, ka līdz prokuratūrai nonākušajās lietās nav iespējams arī noilgums. Dokumenti metāla skapīšosUz jautājumu, vai ēkā pietiekamā līmenī tikuši nodrošināti drošības pasākumi, viņa atbild, ka mājai ir signalizācija, turklāt lietas tiek glabātas seifos. To gan apšauba bijušais virsprokurors P.Cvetkovs, sakot, ka vēl pirms pāris gadiem «jēdzīgs» seifs ar trim kārtīgām slēdzenēm bija tikai viņa kabinetā, bet pārējo prokuroru kabinetos «ir parasti aizslēdzami metāla skapji». Par drošības jautājumiem P.Cvetkovs runājis jau 2009. gadā, bet viņa rosinājums ar signalizāciju aprīkot katra prokurora kabinetu nav guvis atsaucību. «Pašlaik prokuratūra vēl vērtē apsardzes firmas rīcību atbilstoši līguma prasībām,» skaidro L.Pakalne, bet piebilst – aizvien tā pati firma atbildīga par ēkas drošību. P.Cvetkovs teic, ja tiešām bijis tā, ka pēc trauksmes signāla saņemšanas apsardzes firma tikai ieradusies un, nepārliecinājusies par tā iemesliem, devusies prom, «tā ir drausmīgākā iestādes degradācija». P.Cvetkovs un A.Judins ir vienisprātis, ka prokuratūrai visas lietas iespējami ātri jāatjauno, bet policijas goda uzdevums ir visdrīzāk atklāt šo zādzību.
