Trešdienas pēcpusdienā ziema kārtējo reizi bija atkāpusies, dodot vietu drēgnam vējam un īslaicīgām lietusgāzēm.
Trešdienas pēcpusdienā ziema kārtējo reizi bija atkāpusies, dodot vietu drēgnam vējam un īslaicīgām lietusgāzēm. Dzīvsudrabs termometrā uzrāpies līdz trim grādiem. «Ziņu» žurnālisti, līdzi aicinot Jelgavas Siltumtīklu un Nekustamā īpašuma pārvaldes ekspertus, devās aplūkot, cik silti vai auksti savos mājokļos ir Jelgavas iedzīvotājiem.
Nav nedēļas, dažkārt pat dienas, kad redakcijas vēstuļu kastītē neiebirtu kārtējais palīgā sauciens: mēs salstam! Vai arī gluži otrādi: cik ilgi mūs cepinās? Šoreiz gribējām amatpersonu skaidrojumus par temperatūras svārstību iemesliem dzirdēt «uz vietas». Lai izvairītos no iespējas, ka pirms pārbaudes kādā dzīvoklī, attiecīgā māja tiktu «atbilstoši uzkurināta» (iedzīvotāji zina stāstīt arī tādus gadījumus), STU un NĪP pārstāvji «ekskursijā» tika uzaicināti stundu pirms izbraukšanas, bet konkrētās adreses tika nosauktas pie «objekta».
Pērnavas iela 17 – 26, 1. stāvs
Dzīvokļa iemītniekus neapmierina zemā temperatūra, īpaši vienā istabā tā dažkārt noslīd zem 13 grādiem. Bieži dzīvoklī jāpārvietojas «pufaikā». Konstatētā temperatūra mūsu akcijas laikā – 16 un 17 grādu. Siltumtīklu inspekcijas vadītājs Z.Zeps grādu trūkumu komentēja šādi: – Mājai pašreiz diezgan siltajā laikā siltumenerģija tiek pievadīta vairāk nekā pietiekami. Problēma ir apstāklī, ka siltums stāvvadā, kas plūst uz augšu, nav izlīdzināts. Tas varētu būt tāpēc, ka vai nu aizauguši ventiļi, vai ventilis ir aizgriezts (citur atgriezts vairāk, citur – mazāk), vai arī, projektējot šīs mājas «siltumpatēriņa blokus», tika rēķināts, ka viesistabā ir jābūt mazākiem radiatoriem, virtuvē – vēl mazākiem, bet, piemēram, bērnu istabā – attiecīgi lielākiem utt.
NĪP inženieris siltumtehniķis L.Jasens skaidroja tā: – Siltums šajā mājā vispirms iet uz augšējiem stāviem un pēc tam – pa stāvvadiem uz leju. Attiecīgi atdodot siltumu augšējiem dzīvokļiem, līdz apakšējiem tas nonāk mazāk. Pēc STU grafika, pie pašreizējās āra temperatūras plus trīs grādi pievadītajam siltumam (jau «ieejot» mājā, ne pašos siltumtīklos) jābūt 57 grādiem. Šajā dzīvoklī ir 48 grādi. Domājams, ka augšējos stāvos varētu būt nepieciešamie 57, tāpēc šajā gadījumā jārunā par stāvvadu stāvokli, kas ir gaužām slikts.
Ko tad darīt, ja dzīvoklī temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, bet neviens neko nevar izdarīt, lai temperatūru paaugstinātu? Z.Zeps iesaka rīkoties šādi: – Ja temperatūra nav zemāka par 16 grādiem, es pat nedrīkstu neko darīt, bet, ja tā ir, piemēram, 15,5 grādi, tad STU uzskatīs, ka jums pienākošos 2,5 grādus jūs nesaņemat, un mēs par 10 % varam samazināt maksu par apkuri. Iedzīvotājiem der ielāgot: tiklīdz sākat salt, rakstiet iesniegumu STU par apkures tarifa samazināšanu.
Kronvalda iela 3 – 21, 1. stāvs
Dzīvoklī ir ļoti silts – līdz 25 grādiem un pat vairāk. Lai uzturētu normālu temperatūru, logi jātur vaļā. Mūsu ciemošanās laikā termometrs rādīja 23 grādu siltumu.
Z.Zeps siltuma «pārpalikumus» skaidro ar to, ka tā ir bijusī Dienvidu elektrisko tīklu māja, ko STU pārņēma kā vienu no pēdējām un tajā siltums nākot «pa tiešo». Ir projektēts arī tur izbūvēt automātisko siltummezglu. Protams, kamēr tā nav, mājas vecākais temperatūru varētu regulēt ar ventiļu palīdzību, bet tas, Zepaprāt, neesot nopietni. Tādējādi šīs mājas iedzīvotāji maksā pēc tarifa (nevis skaitītāja) neatkarīgi no āra temperatūras un no tā, cik grādu ir dzīvoklī. Pat ja ir 30 grādu, jāmaksā būs tikpat.
Skaidru atbildi, kādēļ STU neregulē siltuma iegādi, no Siltuminspekcijas vadītāja tā arī nesaņēmām. Vienīgais arguments: – Tad tas būtu jādara trīs reizes dienā.
Nu un tad? Pat ja piecas reizes, tomēr būtiski ietaupītos siltumenerģija. Nesamērīgi augstajā tarifā taču iekļauta arī maksa par saražoto un gaisā izkūpējušo siltumu.
Lāčplēša iela 33 – 16, 3. stāvs
Dzīvokļa saimniece liecina, ka no rīta temperatūra dzīvoklī esot zemāka par 13 grādiem. Pagājušajā apkures sezonā par tādiem pašiem siltuma «priekiem» maksāti 68 – 69 santīmi par kvadrātmetru. Logu rāmji ir izpuvuši, ūdens nāk cauri.
Siltuminspekcijas vadītāja mērījumi rādīja 16, citā telpā – arī 17 grādu siltuma. Atklājas, ka vienā istabā radiatora sekcija ir mazāka par normatīvos norādīto. Par to ziņots NĪP, bet saņemta atbilde: naudas nav. NĪP pārstāvis sola, ka tiks uzlikts atbilstoša lieluma radiators.
No STU un NĪP amatpersonu diskusijas top skaidrs, ka «cik lielu siltumu mājas vecākais uzregulē, tik arī ir». Kā informē Zepa kungs, STU mājas vecākajiem par «ieregulēšanu» samazina maksu par siltumu 30 – 50% apmērā… Siltuma regulēšana nevar būt atkarīga no vienpersoniska mājas vecākā lēmuma. Taču skaidrs ir arī kas cits: lai «ieregulētu» normālu siltumu salstošajiem, citiem visu ziemu būs jādzīvo pie atvērtiem logiem.
Zepa kungs spriež, ka «iekšējie tīkli ir gaužām samaitāti», bet dažu Jelgavas prominentu personu dēļ, kas savos mājokļos salikuši papildu radiatorus, STU nav iespēju veikt analīzi, kāds ir radiatoru daudzums atbilstoši projektētajam.
Acīmredzot problēma nr.1 ir māju iekšējie stāvvadi, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Siltuminspekcijas vadītājs «Ziņām» apgalvoja, ka siltumtīklu rehabilitācijas projekts stāvvadu balansēšanu neparedzēja. Kad «Ziņas» apliecināja, ka redakcijas rīcībā ir detalizēts projekts, Z.Zeps apgalvoja: – Tas ir nākotnē, tas nebija paredzēts…
Lāčplēša iela 29 – 15, 2. stāvs
Karstā ūdens šajā dzīvoklī nav jau divus gadus (kādēļ – nav zināms). Vannas istabā nav radiatoru, nav arī «dvieļu žāvētāja», bet rēķinā par siltumu regulāri tiekot ieskaitīta arī vannas istabas apkure. Dzīvokļa saimniece, kas dzīvo ar dēlu – 1. grupas invalīdu – uz to vērsusi G.Dupuža uzmanību jau tajos laikos, kad viņš vēl nebija direktors, bet tikai inženieris. Viss velti. Zepa kungs apsolīja: – Atnāks pie jums cilvēks, sastādīs aktu, un maksa tiks samazināta.
Sienas dzīvoklī ir mitras, pa šuvēm nāk iekšā ūdens. Sūdzība NĪP iesniegta pagājušajā gadā, ir bijuši vairāki solījumi, bet rezultātu – nekādu. Dzīvoklis ir auksts, reizēm temperatūra nokrīt līdz 11 grādiem. Kad sākām temperatūru mērīt, gadījās misēklis… NĪP pārstāvja mērījumi uzrādīja 15 grādus «siltuma», savukārt STU Siltuminspekcijas priekšnieks «nomērīja» 18 grādu.
Vainīgas, pēc Zepa kunga vārdiem, ir NĪP siltummērītāja baterijas: tās esot «nosēdušās». Savukārt, mērījot temperatūru uz ielas, izrādījās, ka NĪP aparāts, tāpat kā iepriekš, rāda plus trīs grādus, bet STU «uzlēcis» līdz plus sešiem. Tad Zepa kungs atzina: – Tad jau laikam manas baterijas nosēdušās…
Par mērījumu atšķirību gan nav ko brīnīties. Kas STU ir daži grādi, salīdzinot ar pusmiljonu latu, kas NĪP un STU savstarpējos norēķinos «neklapē».
Konkrētu atbildību par iedzīvotāju salšanu vai pārlieku lielu siltumu neuzņemas ne STU, ne arī NĪP. Atliek secināt, ka vainīgs visos gadījumos ir iedzīvotājs.
