«Kā tiesu izpildītāji tā var rīkoties, atņemot man gandrīz visu pabalstu!» sašutis «Ziņu» redakcijā taisnību meklēt bija ieradies jelgavnieks Valērijs Kudrjašovs. Zvērināta tiesu izpildītāja Indra Andrejeva, kas izskata Valērija lietu, norāda, ka tas ir apmelojums, jo piedzīt parādu no sociālajiem pabalstiem aizliedz likums. Turklāt katrā gadījumā parādnieka rīcībā jāpaliek summai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā – 320 eiro.
«Jā, atdzīšos – mīlu iedzert, un tāpēc gadījies no Pašvaldības policijas dabūt sodus. Taču darba man nav. Kā lai dzīvoju ar atlikušajiem septiņiem eiro mēnesī,» savu bēdu stāstu turpina Valērijs, aicinot parādu piedzinējus «saukt pie kārtības».
I.Andrejevai, kuras rīcībā ir astoņas V.Kudrjašova izpildu lietas par nesamaksātiem naudas sodiem un ekspertīzes izdevumiem, šī attieksme nav saprotama. «Mums nav sūtīti rīkojumi ieturēt parādu no sociālā pabalsta. To arī liedz likums. Ir bloķēti šīs personas konti. Taču parādnieks savā bankas filiālē reizi mēnesī var izņemt naudu minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 320 eiro, kas arī vairākkārt telefoniski tika viņam skaidrots. Nevienam parādniekam netiek darīts pāri,» Valērija lietu šķetina I.Andrejeva.
Viņa stāsta, ka savā darbā zvērināts tiesu izpildītājs ņem vērā piedzinēja pieteikumā sniegtos norādījumus par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem, piedzenamo summu un citiem ar izpildi saistītiem jautājumiem. Ja parādnieks ir gatavs katru mēnesi labprātīgi maksāt noteiktu naudas summu, viņam par to jāvienojas ar zvērinātu tiesu izpildītāju. Šādā gadījumā (ja būs piekritis arī parāda piedzinējs) viņš neskaidros parādnieka darbavietu un nesūtīs rīkojumu par ieturējumu no darba samaksas vai norēķinu un noguldījumu kontiem. Tomēr daudzi, tostarp arī V.Kudrjašovs, izvēlas nesadarboties.
1. lpp.
Kļūst grūtāk piedzīt parādus
«Summas, uz kurām piedziņu aizliegts vērst, noteic Civilprocesa likuma 596. pants. Saskaņā ar šā panta 1. punktu to nedrīkst vērst uz atlaišanas, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī valsts sociālajiem pabalstiem. Ja tomēr kaut kādu iemeslu dēļ tas ir noticis, parādniekam jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar attiecīgu iesniegumu un apliecinošiem dokumentiem. Ja viņš parādnieka lūgumu noraida, viņam ir tiesības pārsūdzēt tiesu izpildītāja atteikumu rajona vai pilsētas tiesā,» modelē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore. Viņš piebilst, ka 2014. gada janvārī spēkā stājušies grozījumi, kas, piemēram, paredz parādniekam saglabāt līdzekļus minimālās mēnešalgas apmērā, turpmāk varētu krietni sarežģīt parādu piedziņu. «Ievērojot to, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2013. gada decembrī 70 procentu valsts pensiju bija līdz 200 latiem (284 eiro), bet pabalstu apmēri ir vēl mazāki, secināms, ka no absolūtā vairuma pensiju un pabalstu saņēmēju tiesiska parādu piedziņa nebūs iespējama,» secina A.Spore.
Policija biežāk vēršas pie tiesu izpildītājiem
Jelgavas Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce informē, ka 2013. gadā Administratīvas prakses un uzskaites grupā sagatavoti un zvērinātiem tiesu izpildītājiem nosūtīti 733 lēmumi soda summas un izdevumu ieturēšanai piespiedu kārtā, atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem piedziņu vēršot uz personas mantu, darba samaksu vai citiem parādnieka ienākumiem. Salīdzinājumā ar 2012. gadu lēmumu skaits palielinājies par 37,9 procentiem (491). Lieta pie tiesu izpildītājiem nonāk pēc tam, kad parādniekam nosūtīta informācija ar atgādinājumu par laikus nesamaksātiem naudas sodiem vai izdevumiem par alkohola koncentrācijas noteikšanu, bet persona to ignorējusi.
Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte novērojusi, ka daudzos gadījumos klienti ļoti pavirši attiecas pret dažādu aizdevumu līgumu parakstīšanu. Daudzi tos pat neizlasa, neiepazīstas ar atmaksas kārtību, kredīta procentiem un soda sankcijām un neizvērtē savas iespējas aizdevumus atmaksāt. Kad lieta nonāk pie parāda piedzinēja, sākas apvainojumi un draudi. Viņa apliecina, ka V.Kudrjačovs nav iestādes uzskaitē kā VSAA pakalpojumu saņēmējs, kas nozīmē, ka viņš ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu tiek ieturēts parāds, gūst citā ceļā. ◆
