Pusotra gada laikā Jelgavas nomalē blakus Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumam pilsētas panorāmā iezīmējies jaunās «Fortum Jelgava» biomasas koģenerācijas stacijas korpuss un ar to saistītās būves. Šoziem būvlaukumā rosās ap trīssimt celtnieku un iekārtu montētāju. Plānots, ka aprīlī sāksies stacijas darbības pārbaudes, taču tās atklāšana paredzēta septembrī – īsi pirms nākamās apkures sezonas, kurā pilsētai tiek solīts vismaz par desmit procentiem mazāks apkures tarifs.
Līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem zemesgabalā starp dzelzceļu pie Šauļu rampas un Tērvetes un Rūpniecības ielas krustojumu jelgavnieki bija iekopuši dārzus un ganīja govis. Septiņdesmitajos gados šajā vietā tika uzbūvēta pilsētas siltumtīklu katlumāja ar 68 metrus augstu mūra skursteni. Tā darbojas vēl tagad. Taču ar apdrupušu betona žogu apjoztajā vecās katlumājas plašajā pagalmā top arī somu koncerna «Fortum» koģenerācijas stacija, kas no nākamās apkures sezonas plānota kā galvenais pilsētas apkures sistēmas enerģijas avots, kur ražos arī elektrību. Laukumā dzird dažādas valodasBūvlaukumā strādā vairāk nekā divdesmit ārzemju firmu no Somijas, Igaunijas, Slovākijas, Lietuvas un citām valstīm. Celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA «Energoremonts Rīga». Latviešu uzņēmumi ierīko ventilāciju un veic citus darbus. Projekta vadītājs Ingus Kaprāns stāsta, ka 17. janvārī lielajam apkures katlam veikts spiediena tests, proti, tajā ieliets 70 kubikmetru speciāli sagatavota ūdens, kas uzsildīts līdz 23 grādiem. Tad pakāpeniski palielināts spiediens, līdz tas sasniedza 215 bāru (viens bārs atbilst aptuveni vienai atmosfērai – red.). Atsevišķās cauruļvadu sistēmās spiediens pārbaudes laikā pacēlās līdz 361 bāram. Katla konstrukcijas pārbaudi izturējušas un tiek ietērptas siltumizolācijā. Pabeigta arī strāvas transformatora uzstādīšana. Zemē ieguldīts arī kabelis, kas zem dzelzceļa sliedēm un Lietuvas šosejas jauno koģenerācijas staciju savieno ar «Latvenergo» Viskaļu apakšstaciju. Turbīna, kas ražos strāvu stacijā, tiks uzstādīta martā. Latvijā otras tādas navJelgavnieks I.Kaprāns, kura atbildībā ir stacijas būve, studējis ūdenssaimniecību un vides zinātnes Lauku inženieru fakultātē. «Mana izglītība ir šim amatam netipiska, taču esmu strādājis «Latvenergo» spēkstacijās, vadījis projektus, un sanāca tā, ka konkursā «Fortum» izraudzījās mani,» atklāj I.Kaprāns. Viņš uzsver, ka vada objekta būvi, kuram līdzīga Latvijā pagaidām nav. Koncerns «Fortum» beidzamajos gados uzbūvējis 19 koģenerācijas staciju, no kurām septiņās par kurināmo tiek izmantota biomasa. Līdzīgas Jelgavā topošajai jau darbojas Pērnavā un Tartu Igaunijā. Veļu pagalmā varēšot žāvētI.Kaprāns spriež, ka šķeldas, ar ko galvenokārt plānots kurināt topošo koģenerācijas staciju un ko Latvija patlaban eksportē, apkārtnes mežos un krūmājos vajadzētu pietikt. Divos lielajos bunkuros, kas izvietoti metrus piecdesmit atstatu no ēkas, kur atrodas tvaika katls, ietilpst seši tūkstoši kubikmetru šķeldas. Ar to ziemā, kurinot ar pilnu jaudu, pietiktu trim diennaktīm. I.Kaprāns uzsver, ka vienīgā vieta, kur stacijas teritorijā šķeldu varēs redzēt, būs apjumtā izkrautuve. Tādēļ kaimiņos savrupmājā dzīvojošās vecās jelgavnieces Imantas Nukas bažām par to, vai, stacijai darbojoties, pagalmā varēs kārt veļu, vajadzētu izrādīties liekām. Plānots, ka pa 72 metrus augsto stacijas metāla skursteni, kas būvējot tika samontēts no trim daļām, gaisā izplūdīs 130 grādu karstas gāzes, taču iepriekš tās būs attīrītas. Koncerna «Fortum» investīcijas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas un nepieciešamās infrastruktūras izbūvē ir 70 miljoni eiro. Seši miljoni eiro šim projektam piešķirti no ES struktūrfondiem. Staciju apkalpos 28 darbinieki.
