«Reformas izglītībā ir nepieciešamas. Taču tās profesionāli jāsagatavo un jāīsteno, lai sasniegtu augstu izglītības kvalitāti. Nozīmīgi, ka ministrs aicina uz tikšanos izglītības vadītājus un skaidro savus darbības soļus,» teic Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Šādi secinājumi radušies pēc izglītības ministra Roberta Ķīļa rīkotās sanāksmes, kurā viņš rosinājis ieviest valsts galvojuma jeb vaučeru sistēmu un pieļāvis, kas skolotāju skaits varētu sarukt par aptuveni sešiem tūkstošiem.
Sarunā ar izglītības speciālistiem ministrs ne tikai akcentēja nepieciešamību ieviest vaučeru sistēmu, kas nozīmē – nauda, kas «seko skolēnam», netiek nodota skolām tieši, bet ar vecāku starpniecību (pēc Zviedrijas piemēra tas ļautu pastāvēt un vairāk autonomi darboties tām skolām, kuras sasniedz augstus mācību rezultātus). Optimizācija notiks dabiskā ceļāTikšanās reizē klātesošie pārrunāja arī nepieciešamību reformēt mācību saturu, divu gadu laikā veicot visaptverošu izglītības kvalitātes monitoringu un skolēnu noslodzes izvērtējumu, kā arī ieviest jaunu profesionālās sadarbības modeli. Tas paredz izveidot sešus līdz astoņus pilnībā pabeigtus profesionālās izglītības kompetences centrus, kuri darbotos industriju un nozaru asociāciju pārziņā. Tās arī noteiktu izglītības programmu standartus.Tomēr vislielāko rezonansi pēc sanāksmes radījis ministra izteikums, ka pedagogu skaits nākotnē jāsamazina par sešiem tūkstošiem, jo «valsts nevarēs uzturēt 28 tūkstošus skolotāju». Vēlāk IZM izplatītajā paziņojumā gan norādīts, ka izteikums par skolotāju skaita samazināšanu izrauts no sarunas konteksta. Ministrijā nav apspriests nodoms jebkādā veidā rosināt pedagogu skaita samazināšanu, un tā neplāno to darīt arī nākotnē.«Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā piešķirt skolām lielāku rīcības brīvību un iespēju rīkoties ar savām finansēm. To pieņemot, viens no scenārijiem, kā skolas varēs būtiski palielināt pedagogu atalgojumu, ir viņu skaita samazināšana. Pieņēmumu līmenī var uzskatīt, ka optimizācijas process notiks dabiski, ja tiks mazināts birokrātiskais slogs, un arī skolēnu skaits samazināsies,» skaidro R.Ķīlis.Pilsētā skolotāju skaita samazinājums nav aktuālsJelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja informē, ka šajā mācību gadā skolotāju skaits Jelgavā pat palielinājies, jo darbu sāka jauna izglītības iestāde «Ķipari». «Arī otrajā semestrī mūsu izglītības iestādēs nepieciešami pedagogi – logopēds, psihologs, sākumskolas skolotājs. Tāpēc runāt par skolotāju skaita samazinājumu pilsētā nav pamata,» norāda G.Auza. Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka pēdējo sešu gadu laikā pedagogu skaits Latvijā jau samazinājies par vairāk nekā četriem tūkstošiem. Audzēkņu daudzums gan sarucis straujāk. Saskaņā ar IZM datiem 2004./2005. mācību gadā Latvijas vispārizglītojošās skolās zinības apguva 300,6 tūkstoši skolēnu. Savukārt 2009./2010. gadā viņu bijis vairs tikai 226 tūkstoši. Pērn izglītības iestādēs strādāja aptuveni 23 tūkstoši pedagogu. 299 no viņiem bija jaunie skolotāji, kuri tikko beiguši augstskolu. BNS ziņo, ka piesaistīt skolām jaunos pedagogus un atjaunot skolotāju sastāvu ir viens no R.Ķīļa iecerēto reformu aspektiem. Tāpēc arī jāmeklē reālistiska alternatīva, kā palielināt pedagogu algas, norāda ministrs, pieļaujot, ka par atalgojuma palielināšanu varētu runāt no 2014. gada.
