Līgo dienas priekšvakarā vārdadienu svin Ludmilas, Laimdoti un Laimiņi! Mīļi sveicam!
Līgo dienas priekšvakarā vārdadienu svin Ludmilas, Laimdoti un Laimiņi!
Mīļi sveicam!
Ludmilas tēva māsīca bija ļoti gudra sieviete, viņa ar zelta medaļu beidza Maskavas Valsts universitāti, tāpēc tēvs arī izvēlējās šo vārdu savai meitai. Viņam gribējās, lai arī viņa būtu tikpat gudra. Mātei gan padomā bijuši trīs citi vārdi. Viens no tiem – Viola.
Bērnībā Ludmilai vārds īpaši negāja pie sirds, bet tagad tas patīk: «Tas ir mans vārds.» Ludmila negrib, ka viņas vārdu saīsina. Gaviļniecei esot absolūtā muzikālā dzirde, taču nianses viņa izjūt ne tikai mūzikā, bet arī praktiskās lietās. Bērnībā Ludmila spēlējusi čellu, jaunībā rakstījusi dzejoļus. Tagad dzejošanas spējas izmanto, ja vajadzīgs kāds apsveikums. Šis talants viņai esot iedzimts no tēva.
Ludmilai apkārt vienmēr ir bijuši ļoti jauki cilvēki. Daudz dzīvē ir pārciests, bet vienmēr līdzās ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. «Tā ir lielākā vērtība dzīvē,» apgalvo gaviļniece.
Ludmilai ļoti tuva ir daba, un viņai patīk visi ziedi, īpaši tie neplūktie, bet dāvināti viņai parasti tiek balti.
Ludmila Borzaja strādā Sabiedrības veselības aģentūrā par higiēnista palīdzi un vārdadienu svin kopā ar saviem kolēģiem, kad klāj «garšīgu galdu». Tas prasa daudz darba, bet vienmēr viņa cenšas izdomāt ko jaunu un nebijušu. Īpašu prieku pašai sagādā radu bērnu iepriecināšana (to ir daudz), jo viņi ir Ludmilas lielā ģimene. Pēc savas dabas gaviļniece ir devēja, un došana citiem sagādā lielāku prieku nekā ņemšana. Apdāvināšana Ludmilai ir sirdslieta. Un ja vēl izdodas uzdāvināt tieši to, par ko cilvēks ir sapņojis…
