1. oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aula foajē tika atklāta fotomākslinieka Aivja Šmuldera personālizstāde «Lēna gaisma».
1. oktobrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aula foajē tika atklāta fotomākslinieka Aivja Šmuldera personālizstāde «Lēna gaisma». Fotomākslinieks skatītājiem piedāvā melnbalto fotogrāfiju – ainavas paša veidotā autortehnikā. Izstādē iekļautie darbi tapuši trīs gados un atspoguļo noteiktu radošā darba periodu.
«Aivja Šmuldera fotogrāfiju savdabība ir pamanāma jau formā. Līdzīgi profesionāla diktora vai aktiera runai forma ir artikulēta. Mākslas darbu būtība ir autora cilvēciskā būtība arī tajos mirkļos, kad tā ir panaiva vai godīgi atklāta. Saruna ar skatītāju nav ne komplicēti iesaiņots mākslas biznesa darījums, ne arī sociāli lozungi, ar ko aizraujas postmodernisma skartie. Aivja darbi nav laikmetīgi tādā nozīmē kā aktuāla informācija, modes virziens vai makdonalda ēstuve. Tie ir vienkārši, bet mūžīgāki, jo ar laikmetīguma viendienību neaizraujas. Amata vai meistarības ziņā tie izpildīti ar skaidru tēla izpratni un pārvaldot savus izvēlētos instrumentus,» tā par fotomākslinieka darbiem saka Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš.
Parasti personālizstādes A.Šmulderam topot lēni, un tas arī saprotams. Fotomāksliniekam ir ļoti nopietna attieksme pret to, ko rādīt skatītājam, un, arī šo izstādi veidojot, darbi ir pamatīgi izvērtēti un atlasīti. Autors stāsta, ka savās fotogrāfijās vēlas parādīt vairāk nekā tikai dabas kopiju, tāpēc ļoti svarīga ir forma. No fotofiksācijas, izmantojot dažādus tehniskos paņēmienus, viņš cenšas radīt vispārinājumu, tēlu. Fotomākslinieku neinteresē eksotika, kuru arī Latvijā varot atrast. Tā vedinot uz ārišķību un virspusību gan autoru, gan skatītāju. Viņu vairāk saista ikdienišķais, klusā daba, ainava gadalaiku pārejās, piemēram, agrs pavasaris.
Fotomākslinieks atzīmē, ka liela nozīme viņa darbos ir attēla apstrādei, retušai. «Es daudz darbojos ar žileti, ar skalpeli, vispār briesmīgi…,» pasmaida autors. Kādreiz profesionāli fotogrāfi neesot gribējuši pieņemt A.Šmuldera tehniskos paņēmienus, bet viņš sava darba stilu nav mainījis.
«Ja pašam patīk, tad darbs top viegli, lai gan, no malas vērojot, tam var nepiekrist, īpaši ģimenes locekļiem tā neliekas. Ir bildes, kas tiešām top ātri, ir arī tādas, kas desmit gadu «guļ», bet beigās tomēr, kā par brīnumu, iznāk,» par radošo procesu stāsta fotogrāfs.
Starptautiskās izstādēs A.Šmulders visaktīvāk piedalījies un guvis atzinību 80. gados. 1988. gadā viņam piešķirts starptautiskās fotomākslinieku federācijas AFIAP goda nosaukums. Piedalīšanos šāda mēroga izstādēs A.Šmulders raksturo kā gargabala skriešanu ar ļoti grūtu režīmu. Māksliniekam labāk patīkot laiku veltīt jaunu darbu radīšanai.
Ā.Šmulders visu mūžu interesējies par tēlotājmākslu, sekojis līdzi visām glezniecības izstādēm. Ja apstākļi būtu bijuši labvēlīgāki, iespējams, viņš būtu apguvis kādu tēlotājmākslas veidu. Jaunībā fotomākslinieks gadu studējis mākslas vēsturi Pēterburgā, toreizējā Ļeņingradā, bet sapratis, ka viņu vairāk interesē būt mākslas procesā iekšā, nevis to aprakstīt.
Pirmais A.Šmuldera pedagogs, pie kura apgūti fotogrāfijas tehniskie paņēmieni, bijis Gunārs Birkmanis. Skolotāji, no kuru pieejas fotogrāfijai un darbu atlases fotomākslinieks daudz mācījies, ir Egons Spuris, Leonīds Tugaļevs, Gunārs Binde, Vilhelms Mihailovskis.
Kā informē Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, izstāde «Lēna gaisma» tiek rīkota izstāžu foruma «fotosavienojums.lv» ietvaros. Tas norit no 1. septembra līdz 10. novembrim, aptverot 20 latviešu un ārvalstu fotomākslinieku izstādes Rīgā un rajonos. Salīdzinoši īsā laikā koncentrēts radošo pieteikumu pārskats ar mērķi sagaidīt fotogrāfijas vērtējumu kultūras kontekstā. Nevalstiskā organizācija «ACD-Fotoforma» šādu Latvijas fotomākslas radošā piedāvājuma pārskatu ierosina turpmāk rīkot reizi trijos gados.
***
Aivis Šmulders
Dzimis 1940. gadā Rīgā.
Kopā ar ģimeni 1941. gadā deportēts uz Omskas apgabalu.
Strādājis VEF par metālapstrādes speciālistu, kopš 1993. gada vadījis zemnieku saimniecību «Zeltiņi» Valgundē.
Fotogrāfiju apguvis pašmācības ceļā un VEF kultūras pils Tautas fotostudijā, 1978. gadā iesaistījies fotostudijas «Rīga» darbībā.
Veidojis 11 personālizstāžu un piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Nozīmīgākās personālizstādes: 1986. gadā «Caurvējš», 1996. gadā «Cirvis mūrī», 2001. gadā «Lēna gaisma».
Darbi kolekcijās: Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijā, Francijas Fotomuzeja kolekcijā, privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Argentīnā, Francijā, ASV, Kanādā, Spānijā.
2001. gadā personālizstāde starptautiskajā Bratislavas fotofestivālā un izstāde «Lēna gaisma» Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.
